Tas bija nevis sapnis, bet MURGS!

Kas ir murgs ir zināms gandrīz katram cilvēkam. Ar vārdu murgs apzīmējam nomācošus sapņus t.i. jebkuru sapni, kas rada izteiktas bailes, apjukumu un trauksmi. Tas bija murgs! - tāda ir mūsu reakcija, nevis uz vienkārši nepatīkamu sapni, bet ļoti enerģētiski pielādētām jūtām par apdraudošu un pat bīstamu cilvēka dzīves situāciju, kā arī ļoti reāli piedzīvotas šausmas sapnī. Visbiežāk pēc pamošanās no murga, piedzīvotās emocijas  jūtam fiziski - sviedri, sirds darbības paātrināšanās, saspringti muskuļi, spiediens uz krūtīm u.c.
Lai arī līdzīgas dabas, tomēr murgus jānošķir no t.s. "trauksmes sapņiem" (anxiety dreams). Trauksmes sapņi ir ar mazāku baiļu līmeni. Sapņojošā Ego apdraudējuma jūtas sapnī nav tik sakāpinātas kā murgos. Terminoloģiski latviešu valodā ar vārdu murgi apzīme ne tikai baiļu un augstas trauksmes sapņus, bet arī cilvēka nekontrolējamus psihes stāvokļus, kad cilvēks, būdams ne miegā, murgo t.i. patoloģiskā apziņas stāvoklī, nesaprot realitāti un/vai ir pārņemts ar kādām idejām, izjūtām, kas neatbilst realitātei un ir neadekvāts. Šo murgu izpratni vairāk lieto psihistrijā, bet šo stāvokli sīkāk neanalizēšu.
Interesanti, ka murgs angļu valodā "nightmare" ir atvasināts no angļu "mare " , kas apzīmē mitoloģisko dēmonu vai goblinu, kurš cilvēkiem rada grūtības, uzsūtot mokošus sapņus. Murgi, kuros šķiet, ka uz krūtīm kaut kas, it kā sēž, guļ nav reta parādība. Man zināmajos gadījumos, kopīgais ir tas, ka tie šķiet tik reāli, ka grūti nošķirt vai tas bija sapnis vai īstenība.  Lielākoties baiļu līmenis ir tuvu viss augstākajam, ja sēdošais mošķis tiek saistīts ar reliģisku nelabo, kaut ko velnišķīgu. Tas, ko vārdos negribas saukt. Jā, šī tematika ir bieži sastopama murgu atstāstījumos.

Murgos, atšķirībā no trauksmes sapņiem,  visbiežāk tiek piedzīvotas nāves bailēs, kas saistītas ar pakaļdzīšanos, draudiem nogalināt, ar slīkšanu, ar krišanu, grimšanu, pazušanu, nospiešanu, "ieciklēšanos" t.i. ar kompulsivitāti jeb nespējā pārstāt sapnī darīt atkārtotās, nepatīkamās darbības, nespēt iziet no nepatīkamās vietas, bīstamā situācijā nespēt kustēties vai uzkāpt/nokāpt pa trepēm utt. Vēl varētu izdalīt atsevišķu murgu grupu, kad sapņotāja Ego pats ir varmāka, un sapnī izturās kādā nežēlīgā, vardarbīgā veidā pret dzīvniekiem vai cilvēkiem. Pamostoties no šāda sapņa, cilvēks var just dziļu vainas sajūtu par to, ko pastrādājis sapnī.
Dažkārt murgā piedzīvotās šausmas vēl ilgu laiku var ietekmēt cilvēka noskaņojumu, kā arī var radīt jaunu satraukumu, jo paliek jautājums - Kas ar mani notiek? Ar ko tas ir saistīts? Ko tas nozīmē? Vai tas pareģo man vai tuviniekiem kaut ko sliktu nākotnē?

Junga analītiskajā psiholoģijā sapnim un sapņa analīzei ir viena no centrālām lomām. Psihoterapijā sapnis ir kā tilts starp apziņas un bezapziņas procesiem. Caur sapni daudz ko kļūst iespējams apzināt. Katrs sapnis ir nozīmīgs, bet murgi ar savu piesātinātību ienes kādu īpašu robežšķirtni. Tos nav iespējams aizmirst, izslēgt un ignorēt, kā tas dažkārt notiek ar daudziem citiem sapņiem. Cilvēki bieži murgus atceras vēl daudzus gadus. Un tā arī iespējams ir pirmā un galvenā sapņa-murga funkcija - pievērst Ego uzmanību 100%. Sapnis murga formātā ir 100% garantija, ka mēs to atcerēsimies. Ja nu apzināti neatcerēsimies detaļas, tad mēs fiziski jutīsim sakāpinātās jūtas. Mūsu ķermenis, mūsu jūtas atcerēsies un liks mums pievērst apzinātu uzmanību, domāt par to, kas tas bija? Murgs ir kāds ļoti spēcīgs impulss no mums pašiem, kuru nevar ignorēt. Piemēram, ja esam nepārliecināti un ilgstoši ar to neko nedarām, varbūt, ka aiz daudzām aizsardzībām pat to neapzinamies,  tad murgā šī nepārliecinātība var hiperbolizēties līdz sālstaba pozīcijai t.i. nespējai darīt neko savā labā. Murgā pastiprinās un izceļās tas, ko ikdienā mēģinam apiet un/vai kompensēt.
Jungs uzskatīja, ka sapņi norāda  uz to, kas mūsu psihē nenotiek tā kā vajadzētu un sapnis ir mēģinājums parādīt to, kas mums pašiem ir jāzina par sevi.  Ja mēs kaut ko ilgstoši sevī ignorējam, nepievēršam uzmanību, tad sapņu intensitāte un bezapziņas mēģinājumi pievērst uzmanību var pastiprināties. Analizējot sapņu dinamiku, dažkārt var novērot, ka sapņos pirms murga ir bijušas norādes uz to pašu problemātiku, kas murgā. Tikai murgā šī problemātika jau ir sakāpināta. Sapņu analīzes seminārā Cīrihē Jungs uzsver, ka "bezapziņa pateiks visu tā kā tā domā. Daba nav diplomātiska". Tā piemēram, neapzinātas un apspiestas dusmas pret kādu cilvēku, sapnī var izlauzties nežēlīgā slaktiņā.  Savu iekšējo procesu ignorēšana, līdz ar to nekontaktēšanās ar savu bezapziņu, var parādīties sapnī uzbrūkošu briesmoņu tēlos utt. Vissvarīgākais jautājums ir iemācīties saprast bezapziņas valodu sapnī.
Viens no centrālajiem jungiānisma jēdzieniem ir "individuācija". Individuācija ir cilvēka attīstības process, kura mērķis ir savas vienotības un veseluma apzināšanās. Alķīmiķu zelta vai filozofu akmens, lupis iegūšanu. Mītos - zelta aunādas, nemirstības kausa, dārglietu vai kādu nenovērtējamu burvju priekšmetu iegūšana. Reliģijās - apskaidrības iegūšana, nirvana. Psiholoģiskā nozīmē tas ir saistāms ar cilvēka dzīves individuācijas mērķi, ko dzīves laikā varam mēģināt sasniegt. Arī Bībelē ir teikts: " Dieva valstība ir jūsos pašos." (Lūkas 17:21). Ja cilvēks neseko savai iekšējai būtībai, individuācijas ceļam, tad tas noteikti parādīsies sapņos t.sk. arī var būt murgi. Tātad murgi var norādīt arī uz mūsu attīstības problēmām.
Individuācijas process nav viegls un pirmkārt, saistīts ar savas ēnas puses iepazīšanu. Murgu tematikas saistīšana ar psihes ēnas aspektiem ir pietiekoši tradicionāla. Tas nozīmē, ka ļaunos, nepatīkamos tēlus vai darbības, murgos varam analizēt kā savas apsiestās, Ēnas daļas. Personīgā ēnā nokļūst arī mūsu pagātnes traumas pat no prenetālā periodā, dzimšanas, bērnības un jaunības.
Ņemot vērā, ka bezapziņa var būt aplūkojama gan kā personīgā bezapziņa (cilvēka unikālā bezapziņa), gan kā kolektīvā bezapziņa (universālais jeb visiem cilvēkiem kopīgais psihē, arhetipālais, visdziļākais psihes līmenis, dziļi bezapziņā), tad arī cilvēka psihes Ēnas daļas ietver gan personīgo ēnu, gan kolektīvo. Tādēļ sapņu analīzei neder sapņu grāmatas. Sapņu analīze ir individuāla. Tikai individuālā sapņu analīzē var mēģināt šķetināt kolektīvās un personīgās ēnas aspektus murgos. Jungs, fon Franca, Hollis un daudzi citi analītiķi savās grāmatās analizē kolektīvās ēnas fenomenu t.sk. caur konkrētiem sapņiem, kuros ir norādes uz dažādiem kolektīvajiem ēnas aspektiem, un kā tos piedzīvo indivīds.  Tie ir sapņi, kas saistīti  sabiedrības ēnas daļām, par dabas izpostīšanu, ekoloģiskām krīzēm, kariem un lielām katastrofām, kopīgo nedrošības un nestabilitātes sajūtu.  Murgi, kas saistīti ar kolektīvās bezapziņas atspoguļojumu var būt īpaši piesātināti un smagi.
Lai cik tas dīvaini nebūtu, tad murgi var ienākt arī kā psihes līdzsvarotāji. Viennozīmīgi pozitīvu, tikumisku un ideālu attīstību arī var uzskatīt par vienpusīgu. Nekas psihei nav tik kaitīgs kā vienpusīga attīstība. Kā rakstīja Jungs "Ēna vienmēr ir blakus. Jo vairāk esi orientēts uz gaismu, jo biezāka ir ēna aiz muguras... Svētajiem ir briesmīgi sapņi!". Dažkārt murgi var parādīties tieši mierīgajos dzīves periodos, un šķiet nav iespējams atrast kādu pamatojumu murga intensitātei. Var pieļaut, ka daļa no šādiem murgiem ir līdzsvaram. Kā atgādinājums par attīstību, par ēnu, par nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem.

Sapņu analīzē vienmēr pastāv varbūtības forma, jo sapnis ir bezapziņas valoda, kuru mācamies saprast un tulkot. Mēģinot apzināties murga nozīmi ir jādomā par visiem iepriekš minētajiem murgu aspektiem:
- murgs kā mēģinājums pievērst mūsu uzmanību kaut kam, ko ignorējam, nedaram, nejūtam, noliedzam utt.;,
- murgs kā mūsu psihes dinamikas rezultāts;
- murgs kā personīgās ēnas atspoguļojums;
- murgs kā personīgo pagātnes traumu atspoguļojums;
- murgs kā kolektīvās ēnas atspoguļojums;
-murgs gan kā neapzinātas kolektīvās pagātnes atspoguļojums, gan kā bezapziņas norāde uz kolektīvo nākotni;
- murgs kā psihes līdzsvarotājs pret pārāk vienpusīgu cilvēka attīstību;
- murgs kā mūsu patieso emociju atspoguļotājs (piem., baiļu izjušana, ko dienas laikā bijām spiesti apspiest un nevarējām izdzīvot)

Šajā nelielajā ieskatā par murgu cēlonību un iespējamām nozīmēm secinu, ka pārsteidzošā kārtā par murgiem ir salīdzinoši neliels pētījumu un literatūras skaits, kaut arī tēma ir ārkārtīgi daudzpusīga un interesanta. Lai arī murgi ir viena no nepatīkamākajām cilvēka pieredzēm, tomēr tie ir nozīmīgs informācijas avots mums par mums pašiem. Murga parādīšanās jau liecina, ka mūsos notiek kādi ļoti svarīgi procesi.

Par detalizētākām metodēm, ko var darīt, ja redzēts murgs, kādā no nākamajiem rakstiem.

 

Izmantotā literatūra:

Hall A.James. Jungian Dream Interpretation. -Canada, Inner City Books, 1983.-127p.
Hollis James. Why Good people do bad things. -NY, Gotham Books, 2007.-308p.
Юнг К.Г. Анализ сновидений. Семинары (осень 1928 г. - лето 1929 г.) - М.: Клуб Касталия, 2014. - 304 с.

Izmantotais attēls:
 "Nightmare" (1781.) Henry Fuseli (1741 – 1825)

Darbs ar sapņiem Jungian-Senoi pieejā.

Šobrīd iepazīstos ar starptautiski atzīta sapņu analīzes darba attīstītāju S. Kaplana-Viljama (Strephon Kaplan-Williams, 1934.-2009.) grāmatu The Jungian-Senoi Dreamwork Manual. Ar autora izveidoto pieeju diezgan plaši var iepazīties arī mājas lapā dreamwork-psychology.com.
S.Kaplans-Viljams ir ASV Junga analītiķis, kurš 1977.gadā Kalifornijā, ASV dibināja Junga-Senoa sapņu darba institūtu (Jungian-Senoi Dreamwork Institute). Izveidotajā pieejā tika apvienotas K.G.Junga analītiskās psiholoģijas atziņas par sapņu analīzi un kontinentālās Malaizijas centrālās daļas, Senoa tautu Temiar un Semai tradicionālās pieejas sapņu analīzē, kā arī atsevišķas Amerikas indiāņu senās sapņu tehnikas.
Senoa Malaizijas tautas sapņiem piešķīra ļoti īpašu nozīmi, un mērķtiecīgi izmantoja sapņus, lai padarītu savu un kopienas dzīvi harmoniskāku. Interese par sapņu tulkošanu laikam ir samazinājusies salīdzinoši nesen, jo sapņu izmantošana tautu senajās tradīcijās ir diezgan plaši izplatīta kopš sen seniem laikiem. Sapņi tika izmantoti, lai pareģotu nākotni un atklātu noziegumus, lai atveseļotos un rastu risinājumus sarežģītām dzīves situācijām, kā arī, lai caur sapni iepazītu sevi dziļāk. Sapņi un citas intuitīvās pieredzes sniedza mums iespēju izpētīt, kas ir iespējams, bet vēl nav realitāte.
Kaplans-Viljams uzsver, ka viena no fundamentālām mūsdienu cilvēku attīstības prasībām ir apzināties savu atbildību pār savu personīgo psihi. Tas nozīmē attīstīt paradumus un prasmes, kas veicina pašrefleksiju un mums pašiem piederošo projekciju atpazīšanu.

Kaplana-Viljama idejas ir rakstītas 1980tajos gados, bet, cik tās ir aktuālas vēl joprojām!  Mūsdienās cilvēkiem ir nepieciešams atrast jaunus iekšējos resursus personības un sabiedrības pretrunu integrācijai.
Apzināta savu sapņu analīze ir viens no veidiem kā iepazīt savu psihi, savas stratēģijas, introjicētās figūras un personīgos simbolus.
Par to jau sīkāk pašā grāmatā un pievērsiet uzmanību saviem sapņiem!

 

Izprotot sapni, izprotam sevi!

Sapņa nolūks.

Vai jūs esiet domājuši, kādēļ ir vajadzīgi sapņi? Kāds ir sapņa nolūks tikt redzētam? Kādēļ ir tik spilgti sapņi, kurus atceramies visu dzīvi un tādi par kuriem, no rīta mostoties, tikai nojaušam, ka sapnis ir bijis vai neatceramies to nemaz? Kādēļ mūsu psihē, kāda mūsu daļa turpina darboties laikā, kad apzinātā daļa ir aizgājusi gulēt? Kas ir mūsu psihes daļa, kas piedzīvo sapni un, kas ir sapņa vērotājs?
Sapņu pasaulē par paša sapņa rašanos aizvien ir daudz jautājumu, līdzīgi kā par katra sapņa interpretāciju un nozīmi mūsu dzīvē.
Man šie jautājumi ir bijuši sen, un joprojām, ārkartīgi interesanti, kā arī ir lielisks dzinulis meklēt atbildes, izzinot plašo sapņu pasauli.
Viedokļi par sapņu nozīmi ir sākot no nevērīgajam: sapņi ir tikai ikdienas notikumu pārstrādes jeb "sagremošanas" rūpnīca, un tiem nav vērts pievērst uzmanību, līdz pat uzskatiem, ka sapnī piedzīvotais ir reāls notikums. Kā piemēram, daudzās pirmatnējās tautās sapņa realitāte nav apstrīdama un, ja sapnī Tavs kaimiņš ir apzadzis Tavu māju, tad Tu vari no viņa pieprasīt kompensāciju arī realitātē.

Sapņu analīze ir viena no galvenajām metodēm K.G.Junga analītiskajā psihoterapijā.  Lielā daļā jungiānistu grāmatās būs, ja ne tieši par sapņu analīzi, tad kā piemēri, psihes procesu atspoguļošanā, sapņi būs pieminēti gandrīz visur.
Nedaudz apkopojot valdošos viedokļus par sapni jungiānismā var teikt, ka:

- katrs sapnis nes, kaut ko nezināmu, jo sapņa saturs nāk no mūsu bezapziņas;
- sapnis ir palīgs cilvēka iekšējās pasaules jeb intrapsihisko procesu izpētei un labākai saprašanai;
- caur sapni var novērot iekšējās pasaules dinamiku un individuālās grūtību pārvarēšanas stratēģijas, kādas piemīt tikai un vienīgi sapņotājam;
- sapnis ir telpa, kurā manifestējas sapņotāja Patība. Patība liek par sevi manīt un pauž savu esību caur sapņa simbolu valodu;
- sapnis ir telpa, kurā mūsu neapzinātās t.sk. konfliktējošās, apspiestās vai noliegtās psihes daļas var izpausties un nonākt kontaktā ar Ego, kā arī būt mijiedarbībā ar citām psihes daļām: anima/animus, ēna, persona, kompleksi;
- sapnis pirmkārt, ir individuāls nevis kolektīvs vēstījums. Tādēļ esiet uzmanīgi ar "sapņu tulkiem";
- sapnis kompensē cilvēka vienpusīgu attīstību. Kā Jungs saka savā seminārā 1928.gadā: "Svētajam ir briesmīgi sapņi";
- par cik sapnis nāk no nepzinātās psihes daļas, tad sapņa interpretācija vienmēr ir hipotēze;
- un visbeidzot, kā saka Marija Luiza fon Franca: Sapnis norāda uz to, kur mēs veltam savu dzīves enerģiju.

Būtībā, ja Jūs sapņiem nepievēršat nekādu uzmanību, personības iekšējais dialogs caur sapņiem notiks un turpināsies, tikai Jūs par to neko nezināsiet. Palaikam Jums būs spilgti sapņi, un dažkārt iespējams tik tieši, ka nespēsiet noraidīt Patības vai bezapziņas vēstījumu, ka Jums kaut kas ir jāmaina, jādara citādi vai, kaut kam svarīgam sevī ir jāpievērš uzmanība. Tad rodas sapņi, kas atkārtojas vairākkārtīgi kā izmisīgs bezapziņas mēģinājums pievērst uzmanību svarīgajam, ko Jūsu iekšējā būtība nedrīkst turpināt ignorēt.
Ir cilvēki, kuri saka, ka nekad neredz sapņus. Ļoti daudz šajā tēmā neiedziļināšos, jo tas nav raksta mērķis. Tomēr īsumā jāpiemin, ka cilvēka miega pētījumi pagājušā gadsimta 50-jos gados konstatēja REM fāzi, kuras laikā cilvēks redz sapņus. Pastāv 4 miega fāzes un REM. Fāze var būt garāka vai īsaka, sākot no 70min līdz pat 110 min un ilgāk. Šī miega fāze novērojama cilvēkiem sākot jau no zīdaiņa vecuma, un pēc centrālās nervu sistēmas aktivitātes ir pielīdzināma cilvēka stāvoklim nomodā. Pētījumi pierāda, ka sapņošana notiek  vairākas reizes miega laikā.  Pavisam lieliem skeptiķiem par šo tēmu var atrast ārkārtīgi daudzus materiālu, bet būtiskākais miega pētījumu secinājums ir, ka sapņus redz visi, tikai ne visi tos atcerās. Kādēļ cilvēks neredz sapņus ir cits jautājums. Šī raksta konstekstā, var domāt par hipotēzi, ka kādai daļai no "nekad nesapņotājiem" ir grūtības apzināti satikties ar sapņa saturu un nolūku. To pierāda fakts, ka caur darbu ar bezapziņas materiālu analītiskajā psihoterapijā t.i.  zīmēšana, smilšu bildes, asociatīvās kārtis, attiecības u.c. sapņu dzīve pakāpeniski atdzīvojas. Dažkārt pieaugušie, kas uzskatījuši, ka nekad nesapņo, terapijas procesa laikā, sāk atcerēties, ka ir bērnībā sapņojuši un pat atceras savus spilgtākos sapņus.

Turpinot domu par sapņa rašanās motīva skaidrjumu analītiskās psiholoģijas pieejā, vēlos pieminēt Karla Gustava Junga dalījumu. Viņš izdalīja divus nozīmīgus sapņa aspektus (Seminar on Dream Analysis. C.G. Jung (Jung Seminars), 1928.-1929. Vol.1):
1) Sapņi, kuri ir tieši saistīti ar cilvēka apzināto dzīvi.
2) Sapņi, kuri pilnībā veidojās no cilvēka bezapziņas enerģijām. Tos var dalīt sīkāk:
     a) sapņi, kuru saturs, kaut kad ir bijis apzināts, bet ar laiku zaudējis saiti ar apzināto t.i. kļuvis     neapzināts;
      b) sapņi, kuri no bezapziņas dzīlēm pirmo reizi paceļas apziņā.

Ņemot vērā, K.G.Junga daļījumu analītiķe Marija-Luīza fon Franca sapņus iedala četrās kategorijās (Fon France. Dreams. Boston & London: Shambhala, 1991.)  :

1. Sapņi, kas atspoguļo neapzināto cilvēka attieksmi pret aktuālo dzīves situāciju. Ilustrējot šo M.L. fon Francas sapņu motīvu kategoriju varētu, pirmkārt, pieminēt daudzos sapņus par darba vietu, notikumiem darbā, attiecības ar priekšniekiem. Darba vide cilvēkam prasa lielu adaptēšanos ārējiem apstākļiem. Nereti tas noved pie konflikta ar indivīda iekšējām vērtībām un vajadzībām. Ārēji it kā viss var būt pietiekami labi, cilvēks ir labs strādnieks, saticīgs un draudzīgs ar visiem, izpilda vadītāja prasības, bet sapņos viņš redz, ka kolēģi viņam zog naudu, vai priekšnieks draud atlaist. Tādejādi sapnis pauž neapzināto attieksmi un jūtas (neatreaģētu agresiju pret ikdienas situācijām darbā vai, kas dabīgi veidojas adaptācijas un pielāgošanās procesā; bailes no atbildības, lēmumu pieņemšanas; nevēlēšanos pakļauties vadībai u.c.), ko cilvēks ikdienā ignorē, apspiež un izstumj no apziņas. Man pašai bija spilgta sapņa pieredze situācijā, kad jau ilgu laiku biju neapmierinātās jūtās par darbu, bija neskaidras nojausmas ka jāmaina darbs vai nodarbošanās kopumā. Biju it kā iestrēgusi profesionālā attīstībā un nevarēju saņemties pārmaiņām, bija bailes sev skaidri pateikt, ka ir jāiet prom no esošā darba, jāuzsāk jauns ceļš. Tajā laikā es redzēju sapnī, ka mans priekšnieks mani diezgan rupji izsumj ar kāju no tramvaja, kurā brauca visi mani darba kolēģi, brīdī, kad es cenšos tajā iekāpt. Es paliku stāvot pie tramvaja sliedēm skumja, apjukusi un aizvainota, noskatoties kā viņi visi aizbrauc. Mana bezapziņa it kā teica, ka viss, ir jāiet! Man ir jāpieņem lēmums un ir jāiet savs ceļš.  Sapņa ironija ir arī norādē, ka ja es pati nepieņemšu lēmumu, mani izmetīs. Kā tas dažkārt notiek, kad nevaram pieņemt lēmumu par izmaiņām un sākam neapzināti provocēt apkārtni, lai mūs izstumj. Aiziešanas jautājums, pārdomājot šo sapni kļuva aizvien apzinātāks un skaidrāks. Tagad, pēc daudziem gadiem, varu apgalvot, ka šis sapnis man palīdzēja aiziet no darba, priekš manis, ļoti izdevīgā laikā. Tas kas iepriekš bija neapzināts un neskaidrs, kļuva apzināts. K.G.Jungs vienā no savām grāmatām vai semināriem teica, ka daba nav diplomātiska! Bezapziņa noteikti pateiks tā, kā tai šķiet. Mans "nediplomātiskais" un ļoti tiešais sapnis tam ir labs piemērs.
2. Sapņi, kas atspoguļo cilvēka psihes apzinātās un neapzinātās daļas konfliktu. Apzinātās un neapzinātās psihes daļas konfliktus sapņos var fiksēt ļoti bieži. Tie būtībā var būt jebkuri sapņi, kuros ir nespējas, grūtību, pretrunas vai konflikta pazīmes.
3. Sapņi, kuri atspoguļo kādu tendenci, kam jāpievērš uzmanība. Sapņa nolūks ir pievērst uzmanību, mainīt cilvēka apzināto attieksmi vai uzvedību. Vienai manai klientei bija ilgstoši un regulārii sapņi par naudas maciņa zagšanu. Zagšanas epizodes sapņos lielākoties bija publiskās vietās: darbā, kinoteātrī. Nevienā sapnī viņa nespēja neko izdarīt, kaut arī paredzēja zagšanu. Sapņi norādīja uz kādu sievietes psihes tendenci - būt apzagtai no apkārtējiem un bezspēcību, kaut ko ietekmēt. Apzinātā līmenī sieviete noraidīja jebkādas iespējas, ka viņu kāds varētu apzagt vai apmānīt, ka kopumā attiecības ar cilvēkiem ir labas gan darbā, gan ārpus. Ilgākā laika posmā, analizējot sapņus, sievietes neapzinātās tendences, ko uzrādīja sapnis tapa aizvien un aizvien skaidrākas. Sieviete sāka pakāpeniski atskārst, ka neuzticās nevienam un uzskata, ka visi cilvēki no viņas kaut ko grib, grib kaut ko atņemt. Tādēļ ikdienā viņa patērē ārkārtīgi daudz energijas "izskaitļojot" cilvēku nolūkus. Sievietei ikdienā tik tiešām arī bija lielas grūtības ar nepietiekamu dzīvošanas enerģiju, tas bija viens no iemesliem psihoterapijai. Runājot par dziļākiem psihes līmeņiem un sekojot sapņa simboliem: nauda un maks, zagšana,  šāds sapnis var norādīt arī uz negatīvajiem intrapsihiskajiem tēliem, piem., negatīvais mātes komplekss, kas "zog" viņas enerģiju. Sievietei dziļāka sapņu izpratne palīdzēja pievērst uzmanību viņas tendencei uz bezpalīdzību, upura pozīciju un neuzticēšanos cilvēkiem, kā rezultātā viņa spēja apzināties, identificēt šīs ikdienas situācijas un tas savukārt, kalpoja par izmaiņu atslēgu - izmainīt uzvedību un attieksmi.
4. Sapņi, kuri atspoguļo jeb ilustrē indivīda psihes neapzinātos procesus, kas atrodas ārpus cilvēka apziņas. Pie šīs sapņu motīvu kategorijas varētu pieskaitīt gan sapņus, kuros viss liekas dīvains, kur ir nepazīstami cilvēki, vietas un notikumi, gan arī Lielos, nozīmīgos sapņus pēc, kuriem ir ļoti īpaša sajūta, it kā esi bijis kontaktā ar kādu savu visnozīmīgāko daļu. Junga analītiskajā psiholoģijā šo dievišķo, visnozīmīgāko daļu sauc par Patību. Savukārt, nepazīstamās vietas, cilvēki un notikumi atspoguļo neapzinātās psihes daļu mijiedarbību, interakciju jeb iekšējās attiecības.

Fon Franca, apkopojot savu bagātīgo pieredzi sapņu analīzē raksta, ka tikai kāda neliela daļa sapņu motīvi var būt somatiski noteikti, bet lielākā daļa sapņu tomēr atspoguļo psihes radošos  procesus, kuru rašanos savukārt ietekmē, sapņotāja piedzīvotais ikdienas dzīvē, nomodā esot.

Tātad sapņa galvenais nolūks ir psihes mēģinājums līdzsvarot apzināto un neapzināto, iekšējo un ārējo pasauli t.i. uzturēt līdzsvarā psihes procesus un palīdzēt cilvēkam sekot savam individuācijas ceļam.

Neaizmirstiet pierakstīt sapņus!
Jaukus sapņus un atklāsmes! 







 

Marie-Louise Von Franc "The Way of the Dream"

Sapņu pierakstīšana.

Attēls. John Anster Fitzerald (1858)

Pēc Z.Freida un K.G.Junga pētījumiem vairs nav iespējama noliedzoša attieksme pret sapni kā vienu no mūsu psihes izpausmes formām. Eksperimentālie pētījumi pierāda Junga hipotēzi, ka bezapziņas "monologs" cilvēkam miegā ir nepārtraukts process un pilda nozīmīgu psihofizioloģisku funkciju. 
Cilvēks, kurš spēj redzēt, uztvert un izprast savus sapņus var būt patiesi laimīgs, jo tas sniedz visdziļāko būšanas kontaktā sajūtu pašam ar sevi, ar bezapziņu, ar Patību.
Junga analītiskā psihoterapija lielā mērā balstās uz sapņu analīzi. Piemēram, pēc junga analītiķa  H.Dikmana viedokļa sapņu analīze analītiskajā psiholoģijā ir liekama pirmajā vietā (Dieckmann H.Methods in Analytical Psychology. 1979). Sapņu analīze ir pakāpenisks iedziļināšanās, iepazīšanās un izpratnes darbs. Darbs ar sapni sniedz daudzas atklāsmes sevis iepazīšanā.

Junga analītiskajā psihoterapijā ir jāfiksē sapņi. Bieži klienti man jautā kādēļ ir jāpieraksta sapņi, ja es jau tos tāpat tos atceros? Mēģināšu apkopot  iemeslus sapņu pierakstīšanai, kas manuprāt, ir nozīmīgi.

Iemesli kādēļ jāpieraksta sapņi:

Pirmkārt, ja Jūs nākiet pie Junga analītiskā psihoterapeita, ir jārēķinās, ka jautājums par sapņu pierakstīšanu būs viens no jautājumiem par ko būs jāvienojas. Arī, ja visi turpmākie iemesli nešķitīs pietiekams iemesls, ka sapņus ir jāpieraksta, tad tas varētu būt nepieciešams tādēļ, ka jums ir vienošanās ar psihoterapeitu. Šajā jautājumā, protams, katram psihoterapeitam var būt savas atkāpes. Ir terapeiti, kuriem ir pietiekami, ka klients stāsta sapņus psihoterapijā un nepieraksta, bet ir terapeiti, kuri nesadarbosies ar klientu kurš nepieraksta sapņus, ir analītiķi, kuri lūdz pirms sesijas uzrakstīt sapni un kopiju iedot terapeitam. Tātad! Sapņi ir jāpieraksta, jo ir vienošanās ar junga analītisko psihoterapeitu.
Lielākoties cilvēkiem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie sapņu pierakstīšanas. Dažkārt, sākumā sapņi tiek pierakstīti entuziastiski un naski, vēlāk motivācija mazinās un rakstīšana sāk aizmirsties, "nav laika". Citreiz sapņi it kā pazūd un, tad atkal ir ļoti intensīvi. Tas nozīmē, ka sapņu pierakstīšanas procesā pašā par sevi ir sava dinamika un, lai to ieraudzītu un izprastu tās simbolisko nozīmi ir jāsāk pierakstīt sapņi!
No brīža, kad sākam mosties mēs sākam zaudēt sapni. Tā varētu būt tēlaina metafora, bet šoreiz ļoti konkrēti. Pamošanās laikā, īpaši, ja mūs strauji pamodina un/vai ir nepieciešama tūlītēja pieslēgšanās apkārtējai videi, mēs zaudējam sapni un dažkārt neatceramies pilnīgi neko, ko esam sapņojuši. Jo agrāk sapnis tiek pierakstīts, jo vairāk spēsim no tā saglabāt un pilnīgāk piefiksēt bezapziņas tēlus.  Pat svarīgam, bet nepierakstītam sapnim mēs jau pēc stundas varam zaudēt pat 80% informācijas . Apziņa sapni padara sev skaidrāku, noņemot daudzas detaļas un nianses. Viena mana kliente nepierakstija sapņus, jo pēc viņas uzskatiem viņa vienmēr redzēja vienu un to pašu sapni.  Jā, centrālais motīvs (šaja gadījumā tas bija maciņa zagšana) bija atkārtojošā daļa, bet regulāri pierakstot, atklājās tik daudz dažādu nianšu, ka sapņu vienādības sajūta stipri samazinājās. Sapnis ir jāpieraksta, jo pēc pamošanās objektīvi tiek zaudēta liela daļa no sapņa informācijas.
Es pati sapņus pierakstu jau piekto gadu.  Dažkārt to daru intensīvāk, dažkārt nē, nozīmīgos sapņus pierakstu noteikti. Un ko es esmu atklājusi? Apziņa ar pat, it kā labā atmiņā esošiem sapņiem  taisa trikus. Pārlasot sapņus es skaidri varēju novērot, ka sapņi manā atmiņā ar laiku nedaudz mainās un atšķirās no tā kā es tos esmu pierakstījusi. Ir sapņi, kur atmiņa nedaudz izmaina, bet ir sapņi, kur izmaiņas ir diezgan būtiskas. Bija sapņi, kur tajā, ko atceros bija mainījusies krāsa, telpa, cilvēki, kas ir apkārt utt. Sapņi ir jāpieraksta, jo ar laiku apziņa (? tas vēl ir jautājums) var modificēt sapni. Iespējams saistīts arī ar iepriekšējo punktu, jo varbūt turpinām zaudēt atmiņā sapni un rekonstruējot parādās citādas detaļas.
Lasot sapņus es pilnīgi skaidri varu izsekot kādu simbolu attīstībai un dinamikai. Sapņi, kur esmu attiecībās, kur redzu sevi stāvoklī, pēc kāda laika dzimst bērns, esmu attiecībās ar bērnu utt. ir kāda mana iekšējā (inner) satura dinamikas simboli. Vīriešu, sieviešu, jaunu, vecu, cilvēku un dzivnieku tēlu, vides tēlu, pat priekšmetu dinamikas novērošana sapņos ir būtiska, lai veiksmīgāk izprastu iekšējo konfliktu attīstības un atveseļošanās procesus. Sapņu tēlu dinamika palīdz pētīt mūsu psihes individuālos konfliktu un atveseļošanās modeļus. Novērot un pētīt sapņu dinamiku bez to pierakstīšanas praktiski nav iespējams. Sapņi ir jāpieraksta, lai novērotu atsevišķu simbolu, tēlu vai sapņu dinamiku kopumā.
Lasot sapņus, kas pierakstīti ilgākā laika posmā var iegūt ļoti īpašas sajūtas. Ir piefiksēta un reāli eksistējoša Cita pasaule, kurai ir savi noteikumi, savs izpausmes veids, sava valoda un savas vajadzības. Tā ir mana cita pasaule. Ego nav iespējas aizsargāties un ignorēt to, ko pats ir pierakstījis un vienubīdi ir jāsamierinās, ka mūsos eksistē kaut kas lielāks un nozīmīgāks. Kaut kas, kas gaida iepazīšanos ar sevi. Sapņu pierakstīšana ir viss apzinātākais veids kā sastapties un ieraudzīt savu Bezapziņu un savu iekšējo tēlu teātri. 
No savas pieredzes vadoties, ilgstošas sapņu pierakstīšanas laikā gribot, negribot kļūsti uzmanīgāks, vērīgāks pret sapņa nesto informāciju, niansēm sapnī un līdz ar to arī niansēm sevī. Dažkārt lielu nozīmi sapņa izpratnē ienes kāds sākotnēji nenozīmīgs "sīkums", garāmejošs cilvēks, traips uz drēbes, garām lidojošs putns. Sapņu pierakstīšanas tradīcija ir viens no veidiem kā būt uzmanīgam pret vienu no savām ļoti svarīgām esības daļām, jo sapnis ir viens no vissvarīgākajiem bezapziņas izpausmes veidiem. Sapņu pierakstīšana padara cilvēku uzmanīgāku un niansētāku pašam pret sevi.

Šeit uzskaitītie iemesli sapņu rakstīšanai noteikti nav vienīgie, bet manā skatījumā galvenie.
Jaukus jums sapņus!

Visiem tēliem sapnī ir nozīme.

Lielākā daļa sapņu ir grūti saprotami apzinātajam prātam. Tas varētu būt viens no iemesliem kādēļ bieži ir tik grūti tos atcerēties. Jo mostoties, mostas apziņa ar savu loģiku, valodu, tēlu nozīmi un nesaprotamais tiek aizstumts atpakaļ neapzinātā dzīlēs. Atceros vienu savu, apziņai nenoķeramo, sapni, kad pamodos ar fantastisku, pacilājošu noskaņojumu un sapratu, ka man nav ne vārdu, ne asociācijas, nekā, lai es noķertu to, kas bija sapnī. Mostoties, apziņa izveidoja diezgan konkrētu bildi ar milzīgu grāmatu gaiši zilās, ļoti dzidrās debesīs. Es zinu, ka pirms grāmatas tēla tas bija kaut kas citāds, neizsakāms, svarīgs un numinozs. Toreiz man izdevās skaidri piefiksēt kā Kaut Kas, ko redzu debesīs, mostoties kļūst un pārveidojas par lielu, biezu grāmatu.

Tēlus sapnī var analizēt:

- objektīvā līmenī. Tas ir, ja analizējam notiekošo sapnī cilvēka ārējās pasaules kontekstā. Piemēram, cilvēks redz sapnī savu priekšnieku. Objektīvā līmenī sapnis varētu norādīt uz kādām attiecību niansēm ar priekšnieku. 

- subjektīvā līmenī. Tas ir, ja analizējam notiekošo sapņi cilvēka iekšējās pasaules kontekstā. Tas pats iepriekš pieminētais priekšnieks sapnī var tikt aplūkots kā intrapsihiskas figūras simbols. Piemēram, kaut nedaudz pasekojot šī vārda asociācijām - vara, vadītājs, augstākstāvošs, vadonis, atbalsts un palīgs, vai bargs un apspiedošs, jau var sajust bezapziņas norādes. Bezapziņa bieži izvēlas mums aktuālāko tēlu un izmanto to kā simbolu. Tādā ziņā, bieži palīdz ar daudzajām norādēm saprast sapni. 

Protams ļoti nozīmīgs ir sapņa konteksts, situācija un vide, kurā tēls izpaužas.

Katram jēdzienam, tēlam mūsu apzinātā prātā ir savas psihiskās saites un asociācijas. Sapnī bezapziņa sevi pauž caur šiem cilvēkam zināmiem tēliem un tie kļūst par simboliem.

Pat visvienkāršāko sapni, kas šķiet ir tikai iepriekšējās dienas notikumu "atstrāde" var vienmēr analizēt gan objektīvā, gan subjektīvā līmenī. 

Par uzmanības un analīzes vērtu tēlu sapnī var uzskatīt pilnīgu visu:

- pašu vietu, kur notiek sapnis (piem., uz ielas, skolā, darbā, mājās, nezināma vieta, kā jūties šajā vietā utt.)

- vietas detaļas (piem., piepildīta vai tukša, kādi priekšmeti, gaismas, ēnas, kas kur atrodas, krāsas, cilvēki, dzīvnieki, kā jūties ar to, kas ir šaja'telpā utt.)

- laiku (piem., vai ir rīts vai vakars, kas par to liecina? Dažkārt sapnī ir pulkstenis, ko tas rāda?  utt.)

- gada laiku

- cilvēku (-us) (piem., kāds ir cilvēku vecums, dzimums, vai tie ir pazīstami vai nē, reāli vai pasaku, filmu, kā ģērbušies, kā uzvedās, kādas jūtas rada šie cilvēki utt.)

- dzīvnieku (-us) (mežonīgie, mājas, pazīstami vai nē, kādas jūtas rada šie dzīvnieki, kā uzvedās utt.)

- skaņas, balsis, kādu izteicienu

- priekšmeti, ko jums kāds iedod vai Jūs atrodiet

- paša sapņa situāciju, stāstu (kas notiek sapnī, kas ir centrālais notikums? skriešana, lekšana, bēgšana, pakaļdzīšanās, saruna, vietu maiņa, vietas izpēte, balīte, ekskursija; vai tas ir kaut kas reāls vai pavisam neiedomājams Jūsu dzīvei? utt.)

Es uzskaitu tikai dažas sapņu tēlu kategorijas. Sapņos var parādīties jebkas un jebkādā formā. Sarežģītākais apzināta, prātam to piefiksēt.

Par to kā šos tēlus var analizēt patstāvīgi būs vēlākos rakstos,

bet tikmēr pierakstiet sapņus!

 

 

Sapņus redz visi!

Šajā sadaļā pakāpeniski papildināsies raksti par sapņu pasauli. Jungiānismā sapnis ir viens no būtiskākajiem neapzinātā materiāla avotiem. Šobrīd jau ir zinātniski pierādīts, ka sapņus redz visi, katru nakti un iespējams ne vienu vien. CIts jautājums, ka ne visus sapņus mēs varam atcerēties. Pamostoties, mostās apziņa un it kā lēnām aizver lielos bezapziņas vārtus. Dažkārt atceramies kādu sapņa "astīti", tikai vienu kadru vai tikai sajūtu, emociju, bet citreiz sapnis, ko atceramies var būt par ļoti apjomīgs. 

Sapņošana ir kaut kas tāds, kas ir kopīgs visiem cilvēkiem. Jebkurā vecumā, jebkurā kontinentā, jebkuras profesijas  pārstāvis, bagāts vai nabags - visi redz sapņus. 

Tik cik ilgi ir pastāvējis sapņojošais cilvēks, tik ilgi bijušas dažādas idejas par to, kāda ir sapņa nozīme. 

Par sapņu nozīmi, klasifikāciju, tulkošanas veidiem un dažādiem palīgiem sapņu piefiksēšanā, kā arī par interpretācijām būs šajā sadaļā.

Sāciet pierakstīt savus sapņus jau pēc šīs nakts!