Sapņu pierakstīšana.
11. marts, 2016 pl. 11:08,
Nav komentāru
Attēls. John Anster Fitzerald (1858)
Pēc Z.Freida un K.G.Junga pētījumiem vairs nav iespējama noliedzoša attieksme pret sapni kā vienu no mūsu psihes izpausmes formām. Eksperimentālie pētījumi pierāda Junga hipotēzi, ka bezapziņas "monologs" cilvēkam miegā ir nepārtraukts process un pilda nozīmīgu psihofizioloģisku funkciju.
Cilvēks, kurš spēj redzēt, uztvert un izprast savus sapņus var būt patiesi laimīgs, jo tas sniedz visdziļāko būšanas kontaktā sajūtu pašam ar sevi, ar bezapziņu, ar Patību.
Junga analītiskā psihoterapija lielā mērā balstās uz sapņu analīzi. Piemēram, pēc junga analītiķa H.Dikmana viedokļa sapņu analīze analītiskajā psiholoģijā ir liekama pirmajā vietā (Dieckmann H.Methods in Analytical Psychology. 1979). Sapņu analīze ir pakāpenisks iedziļināšanās, iepazīšanās un izpratnes darbs. Darbs ar sapni sniedz daudzas atklāsmes sevis iepazīšanā.
Junga analītiskajā psihoterapijā ir jāfiksē sapņi. Bieži klienti man jautā kādēļ ir jāpieraksta sapņi, ja es jau tos tāpat tos atceros? Mēģināšu apkopot iemeslus sapņu pierakstīšanai, kas manuprāt, ir nozīmīgi.
Iemesli kādēļ jāpieraksta sapņi:
Pirmkārt, ja Jūs nākiet pie Junga analītiskā psihoterapeita, ir jārēķinās, ka jautājums par sapņu pierakstīšanu būs viens no jautājumiem par ko būs jāvienojas. Arī, ja visi turpmākie iemesli nešķitīs pietiekams iemesls, ka sapņus ir jāpieraksta, tad tas varētu būt nepieciešams tādēļ, ka jums ir vienošanās ar psihoterapeitu. Šajā jautājumā, protams, katram psihoterapeitam var būt savas atkāpes. Ir terapeiti, kuriem ir pietiekami, ka klients stāsta sapņus psihoterapijā un nepieraksta, bet ir terapeiti, kuri nesadarbosies ar klientu kurš nepieraksta sapņus, ir analītiķi, kuri lūdz pirms sesijas uzrakstīt sapni un kopiju iedot terapeitam. Tātad! Sapņi ir jāpieraksta, jo ir vienošanās ar junga analītisko psihoterapeitu.
Lielākoties cilvēkiem ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie sapņu pierakstīšanas. Dažkārt, sākumā sapņi tiek pierakstīti entuziastiski un naski, vēlāk motivācija mazinās un rakstīšana sāk aizmirsties, "nav laika". Citreiz sapņi it kā pazūd un, tad atkal ir ļoti intensīvi. Tas nozīmē, ka sapņu pierakstīšanas procesā pašā par sevi ir sava dinamika un, lai to ieraudzītu un izprastu tās simbolisko nozīmi ir jāsāk pierakstīt sapņi!
No brīža, kad sākam mosties mēs sākam zaudēt sapni. Tā varētu būt tēlaina metafora, bet šoreiz ļoti konkrēti. Pamošanās laikā, īpaši, ja mūs strauji pamodina un/vai ir nepieciešama tūlītēja pieslēgšanās apkārtējai videi, mēs zaudējam sapni un dažkārt neatceramies pilnīgi neko, ko esam sapņojuši. Jo agrāk sapnis tiek pierakstīts, jo vairāk spēsim no tā saglabāt un pilnīgāk piefiksēt bezapziņas tēlus. Pat svarīgam, bet nepierakstītam sapnim mēs jau pēc stundas varam zaudēt pat 80% informācijas . Apziņa sapni padara sev skaidrāku, noņemot daudzas detaļas un nianses. Viena mana kliente nepierakstija sapņus, jo pēc viņas uzskatiem viņa vienmēr redzēja vienu un to pašu sapni. Jā, centrālais motīvs (šaja gadījumā tas bija maciņa zagšana) bija atkārtojošā daļa, bet regulāri pierakstot, atklājās tik daudz dažādu nianšu, ka sapņu vienādības sajūta stipri samazinājās. Sapnis ir jāpieraksta, jo pēc pamošanās objektīvi tiek zaudēta liela daļa no sapņa informācijas.
Es pati sapņus pierakstu jau piekto gadu. Dažkārt to daru intensīvāk, dažkārt nē, nozīmīgos sapņus pierakstu noteikti. Un ko es esmu atklājusi? Apziņa ar pat, it kā labā atmiņā esošiem sapņiem taisa trikus. Pārlasot sapņus es skaidri varēju novērot, ka sapņi manā atmiņā ar laiku nedaudz mainās un atšķirās no tā kā es tos esmu pierakstījusi. Ir sapņi, kur atmiņa nedaudz izmaina, bet ir sapņi, kur izmaiņas ir diezgan būtiskas. Bija sapņi, kur tajā, ko atceros bija mainījusies krāsa, telpa, cilvēki, kas ir apkārt utt. Sapņi ir jāpieraksta, jo ar laiku apziņa (? tas vēl ir jautājums) var modificēt sapni. Iespējams saistīts arī ar iepriekšējo punktu, jo varbūt turpinām zaudēt atmiņā sapni un rekonstruējot parādās citādas detaļas.
Lasot sapņus es pilnīgi skaidri varu izsekot kādu simbolu attīstībai un dinamikai. Sapņi, kur esmu attiecībās, kur redzu sevi stāvoklī, pēc kāda laika dzimst bērns, esmu attiecībās ar bērnu utt. ir kāda mana iekšējā (inner) satura dinamikas simboli. Vīriešu, sieviešu, jaunu, vecu, cilvēku un dzivnieku tēlu, vides tēlu, pat priekšmetu dinamikas novērošana sapņos ir būtiska, lai veiksmīgāk izprastu iekšējo konfliktu attīstības un atveseļošanās procesus. Sapņu tēlu dinamika palīdz pētīt mūsu psihes individuālos konfliktu un atveseļošanās modeļus. Novērot un pētīt sapņu dinamiku bez to pierakstīšanas praktiski nav iespējams. Sapņi ir jāpieraksta, lai novērotu atsevišķu simbolu, tēlu vai sapņu dinamiku kopumā.
Lasot sapņus, kas pierakstīti ilgākā laika posmā var iegūt ļoti īpašas sajūtas. Ir piefiksēta un reāli eksistējoša Cita pasaule, kurai ir savi noteikumi, savs izpausmes veids, sava valoda un savas vajadzības. Tā ir mana cita pasaule. Ego nav iespējas aizsargāties un ignorēt to, ko pats ir pierakstījis un vienubīdi ir jāsamierinās, ka mūsos eksistē kaut kas lielāks un nozīmīgāks. Kaut kas, kas gaida iepazīšanos ar sevi. Sapņu pierakstīšana ir viss apzinātākais veids kā sastapties un ieraudzīt savu Bezapziņu un savu iekšējo tēlu teātri.
No savas pieredzes vadoties, ilgstošas sapņu pierakstīšanas laikā gribot, negribot kļūsti uzmanīgāks, vērīgāks pret sapņa nesto informāciju, niansēm sapnī un līdz ar to arī niansēm sevī. Dažkārt lielu nozīmi sapņa izpratnē ienes kāds sākotnēji nenozīmīgs "sīkums", garāmejošs cilvēks, traips uz drēbes, garām lidojošs putns. Sapņu pierakstīšanas tradīcija ir viens no veidiem kā būt uzmanīgam pret vienu no savām ļoti svarīgām esības daļām, jo sapnis ir viens no vissvarīgākajiem bezapziņas izpausmes veidiem. Sapņu pierakstīšana padara cilvēku uzmanīgāku un niansētāku pašam pret sevi.
Šeit uzskaitītie iemesli sapņu rakstīšanai noteikti nav vienīgie, bet manā skatījumā galvenie.
Jaukus jums sapņus!