Brīvdienās sāku lasīt ļoti interesantu K.G.Junga skolnieces, junga analītiķes Marijas-Luīzas Fon Francas (Marie-Louise Von Franz) grāmatu "Sapņa ceļš".

Būtībā, grāmata ir filmas, par sapņu analīzi, rakstiskā versija. Fon Franca piekrita piedalīties šajā projektā ar nosacījumu, ka reāli cilvēki stāstīs paši savus sapņus. Tie nedrīkst būt aktieri. Filmas komanda sākumā uztraucās, ka cilvēki negribēs dalīties ar saviem sapņiem, un vairākkārtīgi mēģināja pierunāt Fon Francu variantam ar aktieru lasījumiem, bet nē, viņa nepiekrita, jo stingri uzskatīja, ka jābūt reāliem cilvēkiem un reāliem sapņiem. Komanda bija spiesta uzsākt cilvēku meklēšanu, un pēc gada, bija atlasīti vairāk kā piecdesmit cilvēki, kuri bija ar mieru ierunāt kamerā savus sapņus. Projekts aizsākās.

Grāmata ir strukturēta līdzīgi kā filma: ir intervētāja jautājumi un Fon Francas atbildes, laiku pa laikam ir kāda cilvēka sapnis, dažus no tiem Luiza fon Franca analizē. Reizēm šķiet viņa kļūst nepacietīga uz intervētāja jautājumiem, kas riņķo ap vienu un to pašu: par cilvēku neticību sapņu nozīmei, par to, ka vairums nepievērš uzmanību saviem sapņiem, par sapņu interpretācijas veidiem utt., bet kopumā viņas atbildes ir konkrētas, pamatotas un bagātas ar salīdzinājumiem.
Grāmata dod ļoti pilnīgu priekšstatu par sapņu analīzi.

Nedaudz ieskicējot Marijas-Luizas Fon Francas stilu, tulkošu kādas viņas atbildes uz žurnālista jautājumu.

Jautājums: Mēs runājām ar daudziem cilvēkiem uz ielas, kuri uzskatīja savus sapņus par svarīgiem un mēģināja atrast tajos jēgu. Kādēļ tas ir tik grūti - interpretēt savus sapņus? Es zinu analītiķus, kuri interpretē citu sapņus daudzu gadu garumā, taču nevar interpretēt savējos.

Marija-Luiza Fon Franca: Tādēļ, ka sapņi nekad nesaka mums to, ko mēs jau zinām. Tie vienmēr norāda uz to, ko jūs neziniet, uz "aklo punktu". Tas ir kā mēģināt apskatīties savu muguru. Jūs variet parādīt savu muguru ārstam un viņš ieraudzīs, kas tieši ar jums ir noticis, bet jūs pats to nevariet izdarīt. Un jūsu psiholoģiskie "aklie punkti", kā mugura vai pakaļa: jums ar to dzīvot, gulēt vai sēdēt uz tā, bet apskatīties uz to jums ir liegts.  Tādēļ dažkārt, pat, ja sapnis jums rāda, it kā acīmredzamas lietas, tās nevar saprast. Jums ir nepieciešams cits cilvēks, lai jums palīdzētu ieraudzīt sapņa nozīmi. Tad jūs domājat: "Ak, Dievs! Jā, tas ir tieši tas!"

Tas ir ļoti grūti - interpretēt savu sapni. Ja cilvēks ir ieinteresēts, viņam ir nepieciešams vēl kāda cilvēka skats uz sapni, arī, ja viņš neko nezina no sapņu tulkošanas. Bieži sapņa nozīme kļūst skaidra, tajā laikā, kad detalizēti stāstiet par sapni otram cilvēkam. Piemēram, Jungam nebija kam stāstīt savus sapņus, un viņš tos bieži stāstīja cilvēkiem, kuri no tā neko nesaprot. Jungs smejoties teica: "Vienkārši kāds izteiciens nevietā no šī cilvēka sākumā radīja sajūtu, ka tas nav tas, bet tagad es zinu, ka tas ir tas." 

Jautājums: Daudzi cilvēki sapņu interpretācijai izmanto sapņu grāmatas. Vai šīs grāmatas ir noderīgas sapņu tulkošanai?

Marija-Luiza Fon Franca: Es domāju, ka šīs grāmatas ir ļoti, un pat ļoti, kaitīgas. Tās cilvēkam sajauc prātu, jo dod statistiskas (vispārīgas) interpretācijas. Piemēram, čūska tas nozīmē slimību vai radinieka nāvi; izkritis zobs nozīmē vecāku zaudēšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Mūsdienās pastāv sapņu grāmatas, kurās ir nedaudz plašāki simbolu skaidrojumi, bet tomēr tiem ir stingri ierobežota nozīme.

Mūsu sapņu simbolisms ir daudz individuālāks, kā mēs domājam. Mums ir nepieciešamas individuālās asociācijas. Vienmēr ir svarīgi, ko nozīmē konkrētais tēls no sapņa, pašam sapņotājam, un, ko sapņotājs piedzīvoja attiecībā pret šo simbolu. Dažkārt var iedvesmoties no modernajām sapņu grāmatām, bet jums, tik un tā, būs jāatgriežas pie konkrētā sapņotāja, un jājautā: "Ko tas nozīmē konkrētajam sapņotājam?", un jāpadara sapņu skaidrošana daudz individuālāka.