Mātes dienā nedaudz par Lielās mātes arhetipu.

Pēc spilgtās, saulainās svētku dienas nāk vakars. Tuvojas miega un bezapziņas laiks. Tas ir labs brīdis godāt un domāt ne tikai reālās mātes, bet arī Lielās mātes arhetipisko tēlu.

Lielās mātes pirmttēls, pirmkārt,  ir centrālais aspekts arhetipiskajam Sievišķajam, kas apvieno milzīgu skaitu simbolu katrā tautā. Sākot ar ļoti arhaiskiem simboliem: trauks, ala, okeāns, Māte zeme u.c., līdz augstāk organizētām dievišķām figūrām: dieviete Dēmetra, Marija, Māra u.c.
Cilvēka psihē Lielās mātes arhetipiskais tēls saistās ar neapzināto pasauli, ar Bezapziņu.
Šī arhetipa pozitīvās īpašības aktualizējas un ir novērojamas katrā mātē, kura rūpējās par savu mazuli. Caur viņas bezgalīgām rūpēm par mazuli, beznosacijuma mīlestību, barošanu un dzīvības radīšanu. Lielā māte ir mūsu iekšējās drošības, mīlestības un vitalitātes avots. Mūsu attieksmē pret dabu, radošumu arī atspoguļojas mūsu visdziļākās attiecības ar Lielo māti.
Varens arhetips, kura ietekmes caurauž mūsu ikdienas dzīvi – no dzimšanas līdz pat nāvei, jo arī nāve ir Lielās mātes ziņā.

Ja ir interese iepazīties sīkāk ar šo nozīmīgo arhetipu un arī ar Lielās mātes arhetipa negatīvajiem aspektiem, kuri ir tikpat iespaidīgi kā pozitīvie, tad iesaku lasīt angļu vai krievu valodā tulkoto, Junga analītiķa Ērika Neumana grāmatu "Lielā māte".

Bollingen stone - Bolingenas akmens mandala

1950.gadā, par godu saviem 75 gadiem dzīves, un paužot Bolingenas torņa nozīmi, K.G.Jungs uzsāka darbu pie akmens skulptūras. Tā ir atrodama ar nosaukumiem Bolingenas akmens, Bāreņu akmens vai Akmens mandala, bet Jungs to sauca vienkārši par Akmeni.
Savā autobiogrāfiskā grāmatā "Atmiņas, sapņi, refleksijas" Jungs apraksta interesantu notikumu, kas saistās ar akmens skulptūras pašu sākumu. Turpinot darbus Bolingenas torņa būvniecībā, bija nepieciešams pasūtīt akmeņus, lai uzceltu ārsienu dārzā. Viņš iedeva mūrniekam precīzus nepieciešamos izmērus, kurš savukārt, nodeva tos tālāk karjera īpašniekam.  Kad pasūtījums bija atnācis, tika konstatēts, ka galvenais dārza stūrakmens pilnībā neatbilst pasūtītajiem izmēriem. Vēl jo vairāk, pasūtītais akmens bija trīsstūra formas, bet atsūtītais - stipri lielākā izmērā un četrstūrains. Mūrnieks bija ļoti dusmīgs un grasījās sūtīt atpakaļ nepareizo akmeni, bet, kad Jungs bija aplūkojis akmeni, viņš apturēja strādnieku un teica: "Nē! Tas ir mans akmenis! Man to vajag!". Jungs raksta, kad ieraudzījis šo akmeni viņš jutis, ka, kaut kas ar to ir jāizdara. Kas tieši, tas vēl nebija saprotams. 

Trīs nozīmīgi simboli, kuriem jau sākumā ir jāpievērš uzmanība, lai varētu vairāk iedziļināties Junga skulptūras vēstījumā kopumā. Tie ir mandala, radoša darbība un akmens.
 Jau diezgan agrīnos darbos, Jungs pauda atziņas par mandalas psiholoģisko nozīmi cilvēku dzīvē. Mandalas simbols attaino Patības arhetipu. Tas vienmēr ir saistīts gan ar individuālo, gan kolektīvo bezapziņu. Mandala simbolizē Visumu un Pasaules kārtību. Mandalas radīšanas procesā, tās radītājs ienes sevī "kārtību" un harmonizējas. Jungs apraksta mandalas simbolu "Psiholoģija un alķīmija"  .
Jungs vairākas savas dzīves krīzes bija pārvarējis ar radošas darbības palīdzību un uzskatīja to par vitāli nepieciešamu katram cilvēkam. Junga zīmējumi, kas apkopoti Sarkanajā grāmatā, mandalu zīmēšana, kā arī pats veids, kā Jungs attiecās pret psihoterapiju un sapņu analīzi, ir tikai daži piemēri par radošas darbības nozīmi psihes atveseļošanas procesā analītiskajā psiholoģijā. Radošums, kreativitātes princips psiholoģiskā nozīmē tiek saistīts ar eross, pretstatā tanatoss - nāves principam. Radīšana kā dzimšana, kaut kā jauna izveidošana ir saistāma arī ar mātes arhetipiskajiem aspektiem.
Trešais simbols ir akmens. Jungs izvēlas veidot akmens skulptūru, un tam ir būtiska simboliskā nozīme. Jungs, pētot alķīmiķu darbus un salīdzinot tos ar cilvēka psihes procesiem, bieži piemin un analizē akmens simbolu. Alķīmiķu galvenās darbošanās opus magnum mērķis bija zelta jeb simboliskā nozīmē filozofu akmens, lapis iegūšana. Šis process ataino cilvēka individuācijas procesu, un  ir nekas cits, kā Patības arhetipa projekcija - grūti sasniedzams ideāls, vienotības un pilnības simbols.

Bolingenas akmens ietver uzrakstus uz trīs tā daļām, un priekšpusē, mandalu, kas sadalīta četrās daļās. Skaitļu simbolikai arī ir jāpievērš uzmanība, un jungiānismā tam ir liela nozīme. Skaitļi trīs un četri ir plaši sastopami simboli. Trīs ir dinamisks skaitlis, kas saistīts ar radīšanu un radošumu, dzīvi un mainīgumu. Trīs ir 1 un 2 summa, apvieno šo divu skaitļu īpašības jaunā kvalitātē. Kā raksta Junga analītiķis E.Edingers savā grāmatā "Ego un arhetips" - trīs atrisina divu konfliktu. Savukārt četri ir struktūras, stabilitātes simbols. Mandala ir aplis kvadrātā - atainojot mainīgo psihisko, savā statiskajā t.i. mūžīgajā aspektā. Ja trīs ataino procesu, tad četri - mērķi.
 

Pirmais, ko Jungs izkala bija vārdi no alķīmiķa Arnaldus de Villanova (miris 1313.gadā) darba: "HIC Lapis exilis extat, pretio quoque Vilis, spernitur ir stultis, amatur plus ab edoctis."

    Tas ir par lētu cenu!
    Jo vairāk tas nicināts no muļķiem,
    Jo vairāk mīlēts no viedajiem.

Tas ir dzejolis par alķīmiķu filozofu akmeni, lapis, kas bieži tiek atstāts novārtā un lielākoties tiek novērtēts par zemu. Šajā akmens pusē ir arī Junga veltījums pašam sev, kas latviski varētu skanēt: "Par piemiņu K.G.Jungam, viņa 75.dzimšanas dienā, kas pateicībā radīts un šeit novietots 1950.gadā."

Skulptūras otrā pusē, mandalas centrālajā daļā ir atainota maza cilvēka figūra. Visbiežāk to asociē ar Telesforus, kaut gan ne tikai, jo Jungs raksta, ka mazais cilvēks ir "mazais homunculus". Tas sasaucas arī ar mazās lelles, koka cilvēciņu stāstu Junga bērnībā, kā arī Kabir, Atmaviktu tēliem.  Telesforus (Telesphorus), tēls grieķu mitoloģijā, Asklēpija, medicīnas dieva dēls. Man ir grūti atrast atbilstošu vārdu latviešu valodā - pabeidzējs; pabeigšanas, pabeigtuma, noslēguma ienesējs, ieviesējs, noslēdzējs. Angļu val. - accomplisher. Atmaviktu un Telesforus tēli pamatā satur gaismas nesēju simboliku. Gaismas nesēja simbols asociējas arī ar vienu no Junga sapņiem agrā jaunībā. Jungs par sapni rakstīja: "Un vēl! Es apzinājos, ka mazā uguntiņa sapnī bija mana apziņa, mans vienīgais dārgums. Mans uzdevums bija saglabāt gaismu, neskatoties uz vita peracta - uz to, kas ir slēpts priekš gaismas."

Psiholoģiskā nozīmē, gaismas nesēja simbols ir apziņa, kas ienes gaismu (apzināšanos) bezapziņas tumsā (tajā, ko nevaram apzināties, kur apziņai ir grūti vai neiespējami piekļūt).

Apkopota no dažādiem avotiem, Telesforus tēla analīze ir K.G.Junga dzīļu psiholoģijas blogā.

Jungam ideja par šo tēlu radās pavisam "nejauši". Aplūkojot akmeņa dabīgo struktūru, tā centrālajā daļā, varēja redzēt tādu kā iedobi. Kā Jungs raksta: "Kā aplis, it kā acs, kas skatījās uz mani."

Rokā viņš tur homunkulus lukturi un ir ģērbts apmetnī ar kapuci.  Apkārt mazajam cilvēkam ir teksts grieķu valodā, ko Jungs sacerēja radošā procesa laikā un veltīja Telesforus.

    «Ὁ Αἰὼν παῖς ἐστι παίζων, πεττεύων · παιδὸς ἡ βασιληίη» · Τελεσφόρος διελαύνων τοὺς σκοτεινοὺς τοῦ κόσμου τόπους, καὶ ὡς ἀστὴρ ἀναλάμπων ἐκ τοῦ βάθους, ὁδηγεῖ «παρ" Ἠελίοιο πύλας καὶ δῆμον ὀνείρων ».
Mēģinot tulkot latviski:

Laiks ir bērns - spēlējas kā bērns - spēlē galda spēli - bērnu karaļvalsts.
Tas ir Telesforus, kas klejo pa kosmosa tumšajām vietām un spīd kā zvaigzne no dzīlēm.
Viņš norāda ceļu uz saules vārtiem un sapņu zemi.

Trešajā akmens pusē, kas pret ezeru, Jungs ļāva runāt pašam akmenim. Tur tika iekalti alķīmiķu teksti latīniski.
 Es esmu bārenis, viens; Tomēr es esmu sastopams visur. Es esmu viens, bet pret sevi. Es vienlaicīgi esmu jaunietis un vecs vīrs. Man nav zināmi ne tēvs, ne māte, jo mani iznesa no dziļuma kā zivi, vai nokritu kā balts akmens no debesīm. Es klīstu mežos un kalnos, bet es esmu apslēpts visdziļākajā cilvēka dvēselē. Es esmu mirstīgs ikvienam, tomēr vēl neesmu pieskāries Aeona ciklam.

("I am an orphan, alone; nevertheless I am found everywhere. I am one, but opposed to myself. I am youth and old man at one and the same time. I have known neither father nor mother, because I have had to be fetched out of the deep like a fish, or fell like a white stone from heaven. In woods and mountains I roam, but I am hidden in the innermost soul of man. I am mortal for everyone, yet I am not touched by the cycle of aeons." C.G.Jung. Memories, Dreams, Reflections.)

Simbola izpausmes formas.

Vārdiem, ko ikdienā lietojam dažkārt zaudējam jēgas dziļumu un daudzpusību. Jā, mēs visi it kā zinām, kas ir vārds SIMBOLS, bet tajā pat laikā, kas var būt simbols, kā tas izpaužas, kādēļ ar mums notiek "domāšana simbolos" un, ko tas ar mums dara, kāda tam nozīme, ne vienmēr.

Visbiežāk, pirmais ar ko asociējas simbols ir kāds tēls, priekšmets vai parādība, ar kuru tiek izpausts kāds cilvēka iekšējās pasaules stāvoklis, emocija, uzskats, attieksme vai attiecības. 

Es varētu pateikt vienkārši: "Es jūtos draņķīgi!" Jā, es noformulēšu priekš sevis savas sajūtas un tas nodos otram cilvēkam  manu noskaņojumu, bet atstāj vietu neskaidrībai un fantāzijām par šo stāvokli - cik liela mērā draņķīgi, cik izteikti, kā tas ir priekš manis būt draņķīgi, ko tas man nozīmē utt. Pamēģināšu papildināt šo formulējumu ar simbolu - kāda asociācija, kāds simbols varētu raksturot manu draņķīgo pašsajūtu? - Es jūtos draņķīgi, kā vecs ezis.  Es jūtos kā tīģeris iesprostots krātiņā. Es jūtos kā pele lamatās.  Ir draņķīgi kā slapjdraņķī. Kā putns bez spārniem. Kā izžuvis strauts. Cik bezgalīgi daudz var būt šo asociāciju mūsu katra unikālajā situācijā!

Pamēģiniet iztēloties un ieklausīties kā mainās un cik atšķirīga ir mūsu psihes reakcija uz pirmo un uz otro pašsajūtas formulējumu? Kā reaģē mūs psihe, kad ienāk kāda asociācija un simbols? Es jūtos slikti - izraisa dabīgu emocionālu, bet varbūt arī tikai intelektuālu pretreakciju, "pieslēgšanos" otram cilvēkam. Savukārt, izmantojot simbolisko valodu: "Es jūtos kā..." - iegūstu plašāku izpratni emocionālā, simboliskā līmenī par otra cilvēka jūtām un attieksmi. Simboliskā veidā izteikta pašsajūta dod bezgalīgi daudz informācijas. Ja mēs iedziļināsimies, ko nozīmē eža, peles, tīģera vai putna un strauta simboli, tas palīdzēs ieraudzīt un saprast plašāk, spontāni radušos, salīdzinājumus un asociācijas. Visbiežāk tajos var atrast arī atbildes, ko darīt, kā palīdzēt sev un kāda ir mana tagadējā vajadzība, kāds neapzinātais psihes motīvs ir redzams caur simbolu? Ierobežojumi, izsīkums, apslēptas un rūgstošas dusmas, vainas sajūta vai bailes ir simbola emocionālais fons? Atpūta, brīvība, atbalsts, drošība, izvēles iespēja ir vajadzība? 

Paužot jūtas vai attieksmes simbolos saskarsmē mēs it kā nonākam citā psiholoģiskā telpā un dimensijā, kas rada jau citas asociācijas, tēlus un emocijas, kā arī jaunas attieksmes. Simbolu izmantošana tautā populāru līderu runās ir bieži sastopama. Viņu runa lielākoties ir vienkārša un ietver daudz simbolikas. Sajūta it kā visi nokļūstam kādā vienotā, vienojošā telpā un katrs varam saklausīt, ko sev tuvu un saprotamu.  

Augstāk minētais piemērs, jūtas asociēt ar tēlu, ir tikai viens no veidiem kā izpaužas simboliskā valoda - tēlu simbolika. Caur tēliem visbiežāk uztveram sapņus. Dažkārt kādas bildes, priekšmeti pēkšņi piesaista mūsu uzmanību uz ielas, veikalos , žurnālos, grāmatās u.c. Var piesaistīt nevis saturs, bet pats priekšmets, piemēram grāmata kā simbols. Tādēļ nav jābrīnās, ka dažkārt grāmatu kolekcionāriem šķiet saturs ir mazāk svarīgs par pašu grāmatu. 

Reklāmā bieži izmanto simbolus, kas piesaista cilvēka uzmanību: kāds izcelts vārds, detaļa, krāsa, noskaņa, priekšmets rada nākošās asociācijas, kas rada kādas amocijas un, tad attieksmi. Piemēram, vienas zobārstniecības reklāmas lapas stūrī ievietota nelielas, degošas sveces foto. Diez vai sveci varētu kaut kā attiecināt uz zobārstniecību un pakalpojums noteikti nenotiek sveču gaismā. Šādā piemērā svece izteikti kalpo kā simbols, ar mērķi radīt noteiktas emocijas un asociācijas par siltumu, mājīgumu, pavardu, drošības sajūtu. Cits piemērs vienā no Latvijas pilsētām redzēju avīzi "X pilsētas pensionāru avīze "Smilšu pulkstens"". Interesanti cik apzināti tika izvēlēts šis nosaukums? 

Caur tēliem, mūsu vizuālajā pasaulē, mēs tiekam uzrunāti nemitīgi un lielāko daļu neapzinamies. Pie tēlu simbolikas pieder arī teātris, kino un deja. Deja un kustība daļēji pieder arī pie ķermeņa simbolikas.

Ķermeņa simbolika ir ķermeņa reakcijas, izpausmes, kuras arī var analizēt kā simbolus t.i. simboliskā valodā. Ikdienas valodā bieži tiek izmantota ķermeņa simbolika - sirsnīgs cilvēks; žultains cilvēks; nest smagumu uz pleciem; sāp sirds par otru; smaga sirds, ir līdz kaklam, u.c. Tādejādi mēs izsakām savas emocijas, attieksmi caur savām ķermeniskām sajūtām. Skaidrojot ķermeniskās sajūtas simboliski ir otrādi - ir kāda ķermeniska reakcija (pumpas, svīšana, lūzums, sāpes u.c.) un mēs cenšamies skaidrot kāda šai reakcijai varētu būt nozīme, kā tas ir saistīts ar manu iekšējo pasauli, emocionālajām reakcijām, iekšējiem konfliktiem utt.  Tā piemēram, psihosomatika ir zinātne un medicīnas novirziens, kura mērķis ir pētīt ķermeņa mijiedarbību ar psihi un apkārtējo vidi. Tai skaitā mēģināt atbildēt, ko ķermenis saka jeb simboliski pauž slimojot.  

Lai skaidrotu ķermeniskās reakcijas arī bieži ir jāizmanto simboli tēlos vai citādi. Piemēram, sāpes kā duršana, vilkšana, spiešana, it kā guļ uz krūtīm, it kā žņaudz kaklu u.c.

Ķermeņa kustība kā simbols visspilgtāk izpaužas dejā. Tā piemēram, indiešu klasiskā dejā ir vesela simbolu sistēma, ko veido noteiktas kustības un roku žesti, mudras. Vairāki modernās dejas virzieni Eiropā ir izteikti balstīti uz ķermeņa simboliskās valodas ekspresiju.

Nevar aizmirst arī par neverbālo valodu ikdienā. Dažkārt, apzināti reaģējam vienā veidā, bet ķermeņa poza saka citu. 

Vārdu simbolika ir ļoti plaša: dzejolis, metafora, visas stāstījumu formas - pasakas, teikas, stāsti u.c.

Pie vārdu simbolikas iederas arī visas mūsu vārdu kļūdas vai īpatnēji izlocītie vārdi, pārteikšanās un pārlasīšanās. 

Uzvedības simbolika savukārt ietver rituālus un ritualizētas darbības, kā arī dažkārt kādu negaidītu, pēkšņu un neapzinātu uzvedību. Cilvēka uzvedību arī var aplūkot kā simbolu, ko var mēģināt izprast.

Skaņas simbolika ietver mūziku, dabas un urbānās skaņas, kā arī jebkādas dabīgās un radītās skaņas. Skaņas uztvere, pēc ķermeniskās pieredzes ir otrā maņa, ko piedzīvojam vēl prenatālā periodā. Bērns dzird mātes organisma skaņas, apkārtējās vides trokšņus. Katra skaņa mums liek kādā veidā uz to reaģēt un atsaucās ļoti dziļi mūsos. Mūzikas terapija lielā mērā balstās uz skaņas simboliku un labvēlīgo ietekmi uz cilvēka psihi.

Dažkārt ir kādi lipīgi meldiņi, kas skan galvā vai kaut kas ko dungojam savā nodabā. Kādu simbolisko nozīmi, emociju un attieksmi tas nes? Par to aizdomājoties var atklāties neparasti nolūki un cits skats uz ikdienas nodarbēm.  

Simbola izpausmes formas ir ļoti plašas. Tik turi visas maņas vaļā, ieklausies kā tevī atsaucas pasaules tēli, skaņas, smaržas, sapņi, cilvēki un iegūsi daudz jauna par sevi, kas bagātinās dzīvi.  

jungiansandplay.lv 

Riteņa un apļa simbols

Ritenis ir pirmais simbols par, kuru rakstu jungiansandplay.lv Tas ir man ļoti tuvs un svarīgs simbols daudzus gadus. Aizvien to atklāju kādā citā aspektā. Šajā rakstā to apvienoju ar apļa simbolikas aprakstu.

Vai ievērojāt pirmajā lapā, vidējās sadaļas nosaukumu latīņu valodā Octo coeli t.i. Astoņas pasaules? Nosaukumā par pamatu ir ņemts astoņas riteņa daļas - gan 8 spieķi, gan 8 tukšumi.  8 daļas veidojas, kad četrus spieķus saliek krusteniski un, tad pa diagonāli viens otram pāri. Astoņas pasaules ir jungiansandplay.lv alternatīvais, idejiskais nosaukums, jo ietver ideju gan apar atsevišķām, individuālām pasaulēm, gan par šo dažādo pasauļu apvienošanos vienotā riteņa simbolā. Riteni veido gan matērija, gan tukšumi pa vidu. Redzamais, aptaustāmais un gaisīgais, neredzamais. Materiālais un garīgais.

Šajā rakstā izmantošu savu simbolu darbu, ko rakstīju 2005. gadā smilšu spēles terapijas apmācību ietvarā. Simbolu analīze parasti tiek veikta secīgās daļās. Sākumā tiek analizēti simbola fiziskie (izskats, pielietojums utt.) un vēsturiskie aspekti un pēc tam, paplašinot simbola nozīmi, tiek aplūkota simbola nozīme pasaules kultūrā, pasakās un mītos. Šeit piedāvātais simbola apraksts noteikti nav pilnīgs un ir vēl papildināms.

1. Riteņa izgudrošana un attīstība.                                                                    

1.1. Riteņa izgudrošana.

Riteni var uzskatīt par vienu no senākajiem un nozīmīgākajiem izgudrojumiem cilvēces attīstībā. Riteņa jeb rata izgudrošana radīja jaunu pavērsienu visā transporta vēsturē. Vēsturnieki uzskata, ka riteņa formas priekšmeti izmantošanai sadzīvē radušies jau aptuveni 8,000 g.p.m.ēras Āzijā. Ilgu laiku senākie atrastie arheoloģiskie izrakumi liecināja, ka ritenis radies Mezopotāmijā 5,000g.p.m.ēras. Pirms mums jau ierastākās ratu riteņa nozīmes, tas radās kā ripa podniecībā, keramikas trauku veidošanai. Pētījumi rāda, ka riteņa izgudrošana vienlaicīgi notikusi gan Mezopotāmijā gan Eiropā. Indijā ritenis parādījās līdz ar Indas Ielejas civilizāciju bronzas laikmetā, apmēram 3000 gadu p.m. ēras. Ķīnā riteņa attīstība noteikti ir saistāma ar kaujas ratu idejas pārņemšanu un izmantošanu 1200 p.m. ēras un notiek zinātniskas diskusijas par pirmā riteņotā satiksmes līdzekļa rašanos Ķīnā ap 2.000 gs.p.m. ēras.

Senais ritenis bija vienkāršs koka disks ar caurumu centrā asij. Visvecākais ritenis tika atrsts 2002. gada ekspedīcijā Ļubļanskā, Slovēnijā. Arheologs Antons Veluščeks un viņa komanda izrakumos atrada ne tikai riteņa rumbu, bet arī tā ozolkoka asi.

Austrijas eksperti uzskata, ka tā vecums varētu būt starp 5.100 un 5.300 gadiem (aptuveni 3.500 – 3.100 g.p. m.ēras). Tas nozīmē, ka tas ir visvecākais ritenis, kas jebkad atrasts izrakumos. Tā rādiuss ir 70 cm, tas ir 5cm biezs un ticis veidots no oša un ozolkoka. Par brīnumu arheologiem atrastais ritenis bija diezgan moderns un tehnoloģiski attīstīts. 

Viena no riteņa izgudrošanas teorijām uzskata, ka pirmo riteni izgudroja Šumeru civilizācija.  Attēlā ir atspoguļotas iespējamās riteņa attīstības stadijas. Doma būvēt ratu cilvēkiem radās, vērojot kā ar baļķiem pārvietoja lielus smagumus. Sākumā riteņi bija smagnēji koka diski, līdz tiem pievienoja asis. 

Kad cilvēki iedomājās riteņos izveidot caurumus, tie kļuva vieglāki. Pagāja ilgs laiks, līdz ieviesa riteņus ar spieķiem un tie kļuva vieglāki un ātrāki. Riteni uzlaboja senie ēģiptieši, kuri izgudroja riteni ar spieķiem. Tika atrasti kaujas rati ar spieķiem, kuru vecums varētu būt apmēram 2.000 p.m.ēras. Ēģiptiešu kaujas rati spēja attīstīt lielu ātrumu, tāpēc tos lietoja pēkšņos uzbrukumos un kaujās. Vēlāk šādus divriteņu ratus lietoja par transporta līdzekli ikdienā. 

Senajā Indijā tika atrasti riteņi ar spieķiem, kurus var datēt ap 1.500 p.m.ēras. Senie grieķi adaptēja ēģiptiešu ideju un attīstīja to tālāk. Kopš Romas impērijas laikiem riteņa ideja pārdzīvoja dažādas variācijas, attīstoties jauniem satiksmes līdzekļiem un tos pielietojot dažādās tautsaimniecības nozarēs – gan kā kara ratus, gan medību ratus, gan ātrumsacīkstēs, gan divriči, gan lauksaimniecībā smagie rati utt.

Par viss optimālāko spieķu skaitu ritenī uzskata 8, jo tad ritenis ir pietiekami izturīgs un viegls.

1.2. Riteņa un ripas izmantošana.

Protams, ka riteņa izgudrošana nozīmēja lielu lēcienu ne tikai transporta attīstībā, bet arī daudzās citās cilvēka dzīves sfērās. Jau minēju, ka pirmie riteņa formas priekšmetu arheoloģiskie atradumi ir saistīti ar podniecību – podnieka ripa. Pirmās arheoloģiskās liecības par podnieka ripas rašanos ir no Mezopotāmijas un Ķīnas, aptuveni 5.000 gadi p.m.ēras. Katrā gadījumā agrīnajā bronzas laikmetā tā bija jau plaši pazīstama amatniecības nozare (3.500p.m.ēras).  

Podnieka ripa arī ir gājusi interesantus attīstības ceļus. Tā ir bijusi gan ar roku kustināma, gan ar kāju, gan šobrīd ir elektriskās virpas, bet pamatprincips podnieka virpai ir palicis tas pats.

Dzirnakmeņi arī bija vieni no agrāk izgudrotajiem priekšmetiem, kur cilvēks atklāja ripas griešanas priekšrocības. Graudi tika iebērti starp akmeņiem. Virsējo akmeni grieza ar roku. 

Riteni no ļoti seniem laikiem izmanto ūdens tecināšanai. Senajā Romā tika atklāts, ka dzirnakmens griešanu var uzticēt tekošam upes ūdenim. Ūdensrata izgudrošana Eiropā tiek datēta ar 5 g.s.

Ūdens dzirnavas ir vecākais dzinējs. Ūdens, tekot uz lāpstiņām, griež ratu, kas savienots ar dzirnakmeņiem. Vēlāk tika atklāts, ka ar šo ratu var darbināt zāģi, pumpēt ūdeni uz augstākiem stāviem, kustināt smagu āmuru smēdē. 

Vēlāk tika izgudrotas vējdzirnavas. Vēja spārni griež lielu zobratu, kas pārnes kustību uz mazāku zobratu, kas savienots ar dzirnakmeni.

Ratiņa izgudrošanu saista ar mūsu ēras 500-1000 gadiem Indijā un Ķīnā. Indijā riteņa nosaukums ir charkha un tā atveidojums ir uz brīvās Indijas karoga. Indijā ratiņu sauca arī par Lielo riteni un to darbināja ar roku, atšķirībā no Latvijā zināmajiem ratiņiem, kurus kustināja ar kājas pedāli. 

Galvenais antīkais mehānisms, kas radās, pateicoties riteņa izgudrojumam bija zobrats.

Astrolābija (angl. astrolabe) jeb astronomiskā pulksteņa un antīko pulksteņu izgudrošanu arī var cieši saistīt ar zobrata izgudrošanu. 

Modernākie riteņa izmantošanas piemēri ir skatu rats, propellers un turbīnas. 

Kuģa stūre šajā vēsturiskajā riteņa attīstības apskatā jāpiemin, jo arī tās forma ir gandrīz identiska riteņa formai. Grūti pateikt vai tieši riteņa izgudrošana noteica kuģa stūres formu vai tā attīstījās pati par sevi kā visoptimālākā forma stūrēšanas funkcijām. Ņemot vērā to, ka tehnoloģiski gan stūre, gan ritenis ir darināti līdzīgi, tad varētu pieņemt, ka stūre tomēr ir patapināta no riteņa izgudrojuma. Protams mašīnas stūre ir patapināta no riteņa formas.

Līdzīgas formas priekšmets, kuru gribētos pieminēt riteņa aprakstā, ir kompass. 

Kompasus sākotnēji izmantoja senajā Ķīnā. Ir daudz liecību par kompasa izmantošanu no senās Persijas, kur bija izdomāts pat īpašs kompass, kas vienmēr rāda kā nonākt līdz Mekai. Arī kompass tūkstošiem gadu ne pēc izskata, ne tehnoloģijas nav būtiski mainījies.

Arī saules pulkstenis ir ritenim līdzīgas formas priekšmets - iecentrēts aplis, ko cilvēce jau sen izgudrojusi. Tā ir senākā laika mērīšanas ierīce, kurā izmanto pulksteņa rādītāja mestās ēnas pārvietošanos atkarībā no Saules stāvokļa pie debesīm. Saules pulkstenis rāda patieso Saules laiku.

Līdz ar pulksteņa un laika sistēmas skaitīšanas izgudrojumiem radās arī kalendāri, kuri jau no pašiem pirmsākumiem tika atveidoti apļa formā. Piemēram slavenais Acteku kalendārs.  

Šajā līdzīgo formu, priekšmetu apskatā, man gribētos, pieminēt vēl vienu priekšmetu, kas asociatīvi man ir tuvs ripas, riņķa simbolikai t.i. glābšanas riņķis. Protams, sākot apskatīt glābšanas riņķa formas līdzību ar riteni, ripu es jau pietuvojos apļa formas priekšmetu daudzveidība, kurus uzskaitīt būtu neiespējami, kaut gan tālākās nodaļās analizējot riteņa simboliskās nozīmes nāksies pieskarties vēl ļoti daudzām apļa formām.

2. Riteņa formai (Aplis) līdzīgie dabas un citi objekti objekti.

Meklējot dažādus materiālus par riteni manu uzmanību piesaistīja, manuprāt,  riteņa simbolikai līdzīgās dabas parādības. Kā piemēram, Zirnekļa tīkls. Zirnekļa tīkls simbolizē Visuma radošos spēkus. Zirneklis tīklu auž no centra pa spirāli uz āru, un tīkla aušana simbolizē Visuma rašanos. Indijā zirnekļa tīkls ir ilūziju simbols, kas ataino visas cilvēces eksistēšanas fatālo dabu. Sniega pārsla: Man pieejamās simbolu grāmatās neatradu tiešu sniega pārslas skaidrojumu, bet  gan norādes, ka tās simbolu var pielīdzināt arī zvaigznes simbola nozīmei. Jāpiemin arī puķes, ziedi – Margrietiņa, gerbera, dažas dāliju šķirnes, kuru forma ir centrēts aplis un atgādina riteni, mandalu.

Ziedu simbolika ietver plašu pētniecības lauku, jo katrs zieds nes sevī īpašu nozīmi. Vispārīgā ziedu simbolika ietver lakonisku dabas simbolu, dabas bezgalīgumu un pilnību. Ziedu bieži izmanto kā riņkustības emblēmu – dzimšana, nāve un atdzimšana. Ziedi atspoguļo skaistumu (īpaši sievišķo), dabas nevainību, pavasari, jaunību, labestību, paradīzes veltes, kā arī dzīves laicīgumu. Zieda simbolismu nes gan zieda šķirne, gan forma, krāsa un smarža. 

Protams, uzreiz šeit gribētos pieminēt arī puķu un riteņa galveno saistošo elementu – vainagu.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo nogriežot apelsīna šķēli un aplūkojot parastu pogu var redzēt riteņa - apļa simbolu. Paskatoties kosmosa fotogrāfijās redzam daudz apļa simbolikas t.sk. ietilpst arī zvaigznes simbols. Gredzenu un arī atsevišķas cilvēka ķermeņa daļas kā piemēram, aci, krūti un krūtsgalu, vēderu, saules pinumu utt. var asociēt ar apļa un riteņa simboliku.

Labirintu un spirāli var uzskatīt par tuvu stāvošiem apļa simboliem.                     

Jāpiemin arī, ka tādi varoņu un karaļu atribūti kā kronis un vairogs, vai reliģiozais simbols nimbs, kuri arī pieder pie apļa simbolikas.

3. Ritenis un aplis arhitektūrā.

Īpašā logu vitrāža savu nosaukumu ‘’loga roze’’ ieguva tādēļ, ka tās radiāli veidotie vitrāžas paneļi simbolizē gan cilvēka tiekšanos uz pilnību un skaidrību, gan arī šo centienu piepildīšanos. Loga rozes pirmo reizi parādījās 13.gs. Francijā un tiek uzskatītas par mūžības simbolu, tāpat kā riteņa simbols. Ģeometriskās precizitātes un ideālās formas dēļ tās saista ar mandalām. Daudzās strēles, kas ved uz centru, ir kā ceļi uz skaidrību.

Arhitektūrā apļa formas ēkas ir sastopamas daudzās pasaules valstīs – jurtas, vigvami, atsevišķu Āfrikas cilšu ēku būvniecībā u.c. Eiropā vairākas Romas ēkas ir celtas apļa formā. Arī cirka ēka iederas šajā uzskaitījumā. Eiropas arhitektūrā, šajā ziņā visspilgtākā ir Romas arhitektūra un tādi cilvēka meistarības apliecinājumi kā Panteons un Kolizejs. 

Apļa un riteņa forma daudz ir izmantota Eiropas dārzu un ainavu arhitektūrā. Arī strūklakām dārza ainavā visbiežāk ir piešķirta apļa forma.

 4. Simboli, ko ietver ritenis.

Klasisks ritenis, kura formu ņēmu par pamatu savam simbolu darbam, sastāv no vairākām citām ģeometriskām figūrām – aplis (riņķis, disks), ass, centrs, spieķi. Parasti ritenim ir 8 vai 12 spieķi.

Galvenā ģeometriskā figūra, kas nosaka riteņa formu, ir aplis (riņķis, disks).  To grafiski attēlo un var uztvert divējādi: gan kā divus apļus, gan kā vienu biezu ripas formu.

 Aplis.

 Riņķis, disks.

Круг, диск - krievu valodā

Cirkle, ring – angļu valodā

Kreis – vācu valodā

Aplis ir viens no vissenākajiem simboliem. Izņemot punkta jeb centra simbolu, aplis ir vienīgā ģeometriskā figūra, kuru dalot nevar iegūt to pašu figūru un, kura ir vienāda mērot no jebkura punkta. Apļa simbolika ir ļoti plaša. Aplis simbolizē gan garu, gan kosmosu kopumā. Tas ir vienotības, pilnības, pabeigtības un mūžības simbols. Aplis vienlaicīgi var simbolizēt vienotību un stabilitāti, kā arī pārmaiņas un dinamiskumu. Tā kā aplis (arī sfēra) ir ģeometriskā figūra, kurai nav ne sākuma ne beigas, tas kļūst par nozīmīgāko un universālāko formu dažādu tautu un laiku misticisma mācībās.

Bieži apli izmanto, lai atainotu citus nozīmīgus simbolus (sauli, mēnesi, disku, gredzenu, riteni, zodiaku, centru, aci, zemeslodi utt.) un pilnībā apļa nozīmi ir pat grūti atspoguļot. Tā ir sava veida pasaules universālā projekcija, kas sevi ietver mirklīgo, galīgo un bezgalīgo, mikroskopisko un visaptverošo, koncentrāciju un atbrīvošanos. Apļa formu izmanto arī daudzos reliģiskos un senos ‘’pagānu’’ rituālos.

Maģiskajā simbolismā aplis nozīmē dvēseles spēkus. Bezgalīgu esību bez sākuma un beigām. Guļošu Dieva aci un garīgās pasaules sfēru, kur dvēsele atrodas kādā starpposmā. Neoplatoniķiem aplis nozīmēja Dieva veidolu un neierobežotu kosmosa centru.

Aplis ietver sevī harmoniju. Apaļais galds leģendā par Artūru, apaļais pārrunu galds, burvju aplis, aplis dažādu tautu rituālos utt.

Daudzos apļa atveidojumos to papildina ar dinamiskumu, pievienojot starus, spārnus, uguns liesmas u.c., kas ir īpaši izteikti šumēru, seno grieķu un meksikāņu ikonogrāfijā. Bieži šādi apļa atveidojumi simbolizē saules spēku un Visuma auglīgo un radošo spēku. Tā piemēram, spārnots aplis var simbolizēt Dievišķo garu.

Aplis astronomijā simbolizē sauli, bet astronomiskos kalendāros aplis var būt arī pilnmēness apzīmējums.

Apļa simboliku izmanto zīmēs sadzīvē, tā piemēram, ceļa zīmes, kuras ietvertas aplī ir aizlieguma zīmes. Sadzīves informatīvās zīmes arī pārsvarā liek apļa formā. Aplis laika apstākļu apzīmēšanai kalpo, lai atspoguļotu skaidras debesis un labu laiku.

Algoritmiskajā programmēšanā aplis nozīmē loģikas plūsmu, ko izmanto reti un tā izmantošana nozīmē, ka turpinājums sekos tālāk.

Ķīmijā ar apļa simbolu apzīmē skābekli.

Skaitlis nulle arī ir aplis. Nulli izgudroja senajā Indijā, tā tika attēlota kā nepārtraukts aplis, kas simbolizē neesību un bezgalību. Pitagors uzskatīja, ka apļa un nulles forma ir perfekta, kas satur visu un no kā viss ir radīts. Islāmā nulle (0) apzīmē nebeidzamu gaismu un dievišķo būtību.

Pēc A.Menegeti apļa simboliskās nozīmes skaidrojuma, tas ataino kārtību, it sevišķi, ja tas ir kustībā vai pastāvīgi pārvietojas.

Maģijā lieto jēdzienu – maģiskais aplis. Tas ir maģisko rituālu pamatā. Aplis šeit kalpo kā maga gribas un spēka simbols, kā arī aizsargājošs simbols, kas pasargā no neredzamās pasaules. Maģiskais aplis tiek saukts arī par temenoss. Tā ir pasargājošā un drošā telpa apļa formā.

Īpaša loma apļa simbolikā ir mandalai. Mandala ir ģeometriska kompozīcija, kas simbolizē dvēseles, kosmisko un psiholoģisko kārtību. Sanskritā mandala nozīme aplis.

Aplis kvadrātā pēc K.G. Junga nozīmē saiti ar dvēseli jeb Es (aplis) un realitāti (kvadrāts). Arī budismā šis skaidrojums ir līdzīgs – pāreju no materiālās dzīves uz garīgo (mandalas uz kvadrāta pamata). kabalismā tas nozīmē Dieva dzirksteli ķermenī. Bieži tas simbolizē debesis, kas ietver zemi. Atšķirīgu simboliku un citas sajūtas nes ‘’piepildīts’’ aplis. Ar šādu apli apzīmē mēness fāzi, kad tas ieiet jaunā mēnesī. Saules aptumsuma laikā var redzēt gandrīz melnu apli, kuram apkārt spraucās gaismas stari.

Apli pašu par sevi izmanto dažādās zīmēs. Autovadītājiem aplī iekļauti trīs melni apļi nozīmē, ka pie stūres ir kurls vadītājs. Savukārt, aklu cilvēku zīmēs apzīmē ar apaļām, melnām brillēm. Laika apstākļu apzīmēšanai melnu apli izmanto, lai atspoguļotu lietu vai pilnībā apmākušos dienu.

Sajūtas par piepildītu apli var mainīties atkarībā no tā krāsas. 

Aplis ar punktu centrā. Alķīmijā un astroloģijā aplis ar punktu centrā simbolizē sauli. Alķīmijā saule simbolizēja zeltu. 

Apļa simbolika ir  cieši saistīta ar tā centru. Punkts aplī atspoguļo vienotību, kādu vienotu principu, kas ir Visa pamatā. Un šis Viss ir aplis.

Horizontāle un vertikāle aplī.

Horizontāle aplī nozīmē pasīvo un sievišķīgo elementu, kas ir pastāvējis kopš pašiem pirmsākumiem. Savukārt vertikāle aplī simbolizē aktīvo un vīrišķīgo elementu.

Aplis ar krustu. Vīrišķais krusta elements piepilda sievišķo apļa figūru, simbolizējot visa sākumu. Austrumu un ziemeļu mitoloģijā tas ir saules simbols. Senvācu tautas šo figūru sauca par Wotan krustu. Ēģiptē – pretstatu vienotības simbols. Šis simbols sastopams arī Ziemeļeiropā, Ķīnā un tuvajos austrumos. Krusts aplī tiek saukts arī par Masonu krustu, kas nozīmēja svētu vietu un kosmisko centru. Četri telpas dalījumi debesu aplī nozīmē universu, kas ietver sevī Lielo garu. Šis krusts simbolizē Kosmisko koku, kas izplešas pa horizontālo asi un saskaras ar debesīm pa vertikālo asi. Tādus krustus atveidoja akmenī vai arī gotiskajos tempļos.

Aplis ar krustu ir solārais simbols. Aplis ir sadalīts četrās daļās, it kā laika ciklos – 4 debess puses, 4 vēji, 4 gada laiki utt. Šādi dalīts aplis iegūst dinamiku un ir saistīts ar nevis vienkārši Visuma ideju, bet Visumu mūžīgā kustībā un cikliskumā. Šādu pasaules skatījumu radīja arī Z-Amerikas indiāņi, kuriem bija ļoti nozīmīga saite ar dabu.

Maģijas simboliskajā valodā tiek izmantots apļa un krusta pretnostatīšana, kas attiecīgi atspoguļo dvēseli un matēriju. Krusts aplī ir klasiska maģiskā konstrukcija, kas tajā pat laikā ir arī horoskopu pamatforma.

Kristīgās baznīcas bieži ir celtas tā, lai ēka veidotu krustu apļa – baznīcas pagalma vidū.

Kusts aplī, kas nesaskaras ar apļa malām nozīmē saules kustīgumu.

Sakrustotās taisnes, kas rada aplī dinamiku, liek atcerēties vēl vienu ļoti senu simbolu – svastiku jeb ugunskrustu.

Ugunskrusts ir viens no senākajiem grafiskajiem simboliem un viens no visizplatītākajiem visos laikos un kultūrās. Senās Eiropas tautās tas simbolizēja Saules un Debesu dievu. Visbiežāk tas attiecas uz saules simbolu un to atveido kopā ar saules disku. Svastika sanskritā nozīmē labu eksistenci un ir svētības, labklājības, laimes, kā arī nozīmē auglību, ilgdzīvošanu un ir veselības simbols. Japānā – ilgas un labklājīgas dzīves simbols. Ziemeļamerikas indiāņu simbolikā svastiku saista ar svēto ciparu 4 – četri vēju dievi, debespuses, gadalaiki. Arī ar veiksmi, auglību un lietu.

 Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3. – 4. gs. izrakumos atrastajās lietās. Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Agrīnajā dzelzs laikmetā tas attēlots uz latgaļu bronzas rotām un somugru cilšu saktām. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti.

Latvijā šai zīmei ir vairāki nosaukumi – ugunskrusts, Pērkona krusts vai zarukrusts. Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni , pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits. Ugunskrusts ir saistīts ar Sauli, Laimu un Pērkonu, tādēļ to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.

Iztēlojoties iegrieztu ugunskrustu, varētu  redzēt, kā tas kustoties veido riteņa simbolu. 

 5. Riteņa simbola nozīme.

Rata asis dod tam kustību un ritmu. Tādēļ ritenis ir viens no kosmiskās kustības un enerģijas pamata simboliem. Šis spēks pārvalda zvaigznes un planētas, kā arī mūžīgo atkārtošanos un nepārtrauktās izmaiņas. Senie ēģiptieši ratu saistīja ar visas cilvēces evolucionāro virzību. Saules kustība un rata ritējums kopumā ir saistīti ar laika un dzīves ritējumu. Sākotnēji rats ļoti atgādināja diskus, bet vēlāk, kad to attēlos parādījās spieķi, tie arvien vairāk sāka atgādināt saules starus. Kā kaujas ratu riteņu simboli, tie ir ne tikai Saules, bet arī spēka, varenības un pārvaldības atspulgs – it īpaši senajā Ēģiptē, Indijā un Tuvajos austrumos. Arī latviešu dainās tas atspoguļojas:

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Dieviņa namdurēm?
Dieva zirgi, Dieva rati,
Gaid’ Saulīti iesēdam.

 Ar riteni bija saistīti tādi senie dievi kā Ašmurs, Šamašs un Vāls tuvajos austrumos; Zevs, Apolons un dažreiz Dionīs – senajā Grieķijā, bet Višnu-Surja – Indijā.

Kā jau minēju, pirmie riteņi bija viengabalaini un tikai nedaudz atšķīrās no diska, kas atspoguļoja mēness un saules darbību. Kad ritenim parādījās spieķi, tad nostiprinājās riteņa simbola solārā nozīme – ritenis kā saules enerģijas simbols. Ritenis, kas griežas debesīs. Saule ir centrs, bet spieķi ir saules stari.

Ritenis ir visu saules dievu un viņu zemes vēstnešu – saules karaļu atribūts. Tas simbolizē valdīšanu pār visumu, dzīves ciklu, pārdzimšanu un atjaunošanos, cēlsirdību, pārmaiņas un mainīgumu. Tas var simbolizēt arī materiālo pasauli: aplis kā materiālās pasaules robežas, centrs – nekustīgais ‘’ dzinējs’’, kosmiskais centrs – gaismas un spēka avots.

Ritenis ar spārniem norāda uz lielu ātrumu.

Latviešu kultūrā riteni daudz izmantojuši svētkos. Latvieši Jāņos ap pusnakti dedzinājuši darvotu riteni, kas uzcelts stabā. Jāņuguns kā vasaras saulgriežu senā rituāla neatņemama sastāvdaļa ir bijusi plaši pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Austrumeiropā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Īrijā un Grieķijā. Jāņuguns simbolika arī ir galvenokārt saistīta ar saules aizstāšanu, pēc tam, kad tā ir norietējusi, lai ne mirkli nebūtu jāpaliek bez gaismas. Jāņuguns šķīsta, svēta, veicina auglību un veselību. Uguņošana notika dažādos veidos, bet galvenokārt uguns tika celta kārtī vai stabā. Vasaras saulgriežu riteņa ripināšana no kalna simbolizē saules ceļu pa debesīm. Degošu ratu laida no kalna, simbolizējot dienas sarukšanu un īsākās nakts pārvēršanos jaunā dienā. Nedaudz līdzīgi kā olas ripināšana Lieldienās.

Attēlos redzami dažādi saulgriežos dedzināmie riteņi. Labajā pusē attēlots saulgriežu ritenis, kas gatavots no salmiem.

Jāņu siers arī ir apaļš un dzeltens kā saule.

Meteņos vizinoties izmantoja zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Maģiskā rituāla pastiprināšanas nolūkā izmantoja arī īpašus vārdus:

Manam tēvam gari lini

Manam tēvam vēl garāki

Manam tēvam vēl garāki

Zelta poga galiņā

Zelta poga arī simbolizē sauli.

Latvieši sauli dēvēja par saules riteni. Saule ir zelta ritenis, kas iet pa ceļu, kas uzveļas kalnā un noveļas, balta ripa, kas veļas pa kalnu vai skrien pa gaisu, zelta kamols ap klētī vai sarkans kamols, kas veļas aiz kalna utt.

Iebrauca Saulīte
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu.

 Latvieši mēnesi arī dēvēja par riteni, vaska riteni, rituli u.c.

Viens no latviešu saules simbola variantiem ir riteņa atveidojums, līdzīgi kā tas ir citās tautās. Interesanti, ka dubultkrusts, kas arī ir latviešu saules zīmes atspoguļojums, ir Zeva kā debesu valdnieka simbols un to sastop arī budismā, haldeju (Jaunbabilonija, 600 p.m.ēras) kultūrā un citur. 

Ēģiptiešu mitoloģijā cilvēks tika radīts uz Khemu (Prāta) podnieka ripas. Viņi riņķojošu podnieka ripu saistīja ar cilvēka evolūciju un pašu attīstību. Šumēru tradīcijā dzīves un saules ritenis bija saules dievu atribūti – Ašmura, Šamaša, Vāla un visu kara dievu simbols.

Grieķu un romiešu senajā kultūrā ritenis ar sešiem spieķiem, kā jau minēju bija Zeva (Jupitera) atribūts. Seno grieķu mitoloģijā ir arī t.s. Iksiona ritenis. Mīts vēsta, ka Zevs dusmās par Iksiona nekaunību un lielību piekala viņu pie ugunīga riteņa un aizsūtīja uz Tartaru. Pēc citām versijām, vienkārši palaida šo karuseli debesīs. Īsumā stāstot, pēc tā, no mākoņiem piedzima kentauri, kurus citos avotos dēvē arī par iksionīdiem.

Saules ritenis bieži simbolizē Heliosa (Apolona) ratus un ir Dionīsa emblēma.

Riteņa simbolika spēcīgi ietekmēja austrumu un rietumu galvenos simbolu izvēlē. Tie attiecīgi ir lotoss un roze.  Sadaļā par arhitektūru var redzēt baznīcu logu rotājumus, kuros ir stilizēta riteņveidīga roze, kas simbolizē garīgu attīstību un augšupeju.

Kristietībā ritenis ir svētās Katrīnas, Erasma, Evfīmijas un Kventīna emblēma. Bībelē ritenis tiek atspoguļots kā Dieva Jehovas visvarenības, viņa morālo likumu nelokāmības un mērķtiecīgā ceļa, pa kuru seko viņa eņģeļi, simbols.

Hinduismā ritenis atspoguļo bezgalīgo un ir Varunas un vēlāk Višnas atribūts. Ritenis - tas ir arī laiks un liktenis jeb ‘’karma’’ – neizbēgami, mūžīgi riņķojošais Samsāras ritenis. Tā ir mūžīga apļa griešanās, izmaiņas un dinamika. Hinduistu Saules tempļa arhitektūrā arī tika izmantots riteņa simbols, kas atspoguļoja Saules dieva debess braucamos ratus. 12 akmens riteņi tika novietoti pie tempļa pamatiem, kas simbolizēja samsāru – bezgalīgo esamības ciklu.

Ritenis, ko stilizē kā lotosa ziedu, simbolizē čakru. Čakras ritējums, kas tantriskajā budismā kontrolē enerģijas plūsmu, tiek attēlots kā ritošs lotosa zieds. Jungiānismā lotosa zieds tiek uzskatīts par Patības simbolu.

Budismā ritenis ir simbols Budisma likumam jeb doktrīnai. Riteni iekustināja Sidhārtha Gautama jeb Buda, nolasot savu pirmo sprediķi. Tas simbolizē kosmosu, Likuma un Patiesības riteni, Dharmas simetriju, pilnību un vienkāršību, kā arī mierīgo pārmaiņu dinamiku, laiku, samsāru un likteni.  Dharmas rats ir piedzimšanas, dzīves un atdzimšanas cikliskuma attēls, tātad arī ar Zodiaka, laika un cilvēka dzīves un liktenis ciklisko gaitu simbols. Savukārt ritošs Dzīvības rats ir arī likumības rats, kura uzdevums ir atbrīvot no ilūzijas. Likuma ritenis jeb rats sagrauj ilūzijas. Tā spieķi simbolizē garīgās iespējas, kas savienotas centrā, kā arī gaismas starus, kas atspīd no Budas – „Tā, Kurš kustina Vārda un Likuma riteni’’. Zelta ritenis simbolizē garīgo spēku un ir viens no Pasaules Valdnieka septiņiem dārgumiem, kas attēlots uz Budas pēdas.

Daoismā ritenis simbolizē materiālo pasauli, kā arī gudro, kas ir sasniedzis nekustīgo centru un spēj kustināt riteni bez fiziska spēka. Šo gudro simbolizē arī nekustīga riteņa ass.

Ķīnā riteņa simbolam ir tāda pati nozīme kā budismā.

Mazliet sīkāk aprakstīšu Bhavačakru jeb Dzīves riteni. 

Ritenis ir samsāras simbols, kura būtība ir nebeidzamā ciešanu procesā. Attēlā redzams, ka Dzīves riteni aptver Jama Dharmaradža – Dharmas ķēniņš, kurš tiesā lielo Tiesu uz zemes pēc karmas likuma. Būtnēm nav viegli izrauties no dzimšanas un nāves cikliskuma. Pēc nāves ieejam citā eksistēšanas līmenī,  kādā no sešiem saviem likteņiem (karma) – elles pasaule, izsalkušo garu pasaule, dzīvnieku pasaule, cilvēku pasaule, asūru pasaule, debesu pasaule.

Centrālajā mazajā aplī attēlota cūka, gailis un čūska; attiecīgi tie simbolizē trīs sakņu indes: Neziņa, Kaisle un Naids. Apkārt šim aplim, gaišā pusaplī ir attainotas cilvēku figūras, kuru ceļš ved uz debesīm. Blakus tumšā pusaplī ir attēlotas sasietu būtņu figūras; elles uzraugi un Jamas kalpi, kas cilvēkus noved no ceļa. Šīs ir būtnes, kas iepriekšējā dzīvē ir izdarījušas desmit sliktas lietas un savā neziņā ir uzkrājušus sliktu karmu.

Vidējais lielais aplis ir iedalīts sešos sektoros, kuros ir attēlota eksistēšana Kaislību pasaulē.

1.      Kaislību pasaules dievi.

2.      Pusdievi.

3. Cilvēki.

4. Dzīvnieki.

5. Izsalkušie gari.

6. Elles mocekļi.

Tornis augšējā sektorā šeit simbolizē visuma kalnu Meru (sumeru), un tā virsotne – 33 dievu debesis. Starp debesu dieviem un asūriem notiek cīņa dēļ vēlmju izpildīšanas koka. Tā saknes un stumbrs pieder  pusdievu pasaulei, bet virsotne ar dārgakmeņu augļiem aizsniedzas tālu 33 dievu valstībā.

Ārējais aplis atspoguļo 12 savstarpēji saistītus posmus, kas rada un uztur samsāru:

1.      Akls cilvēks – neziņas simbols.

2.      Podnieks pie virpas – enerģija.

3.      Lecošs pērtiķis – apziņas simbols.

4.      Cilvēks, kas pārceļas pāri laivai – vārds un forma.

5.      Labiekārtota māja – seši maņu orgāni.

6.      Apskāvušies sieviete un vīrietis – pieskāriens.

7.      Cilvēks ar bultu acī – sajūtas.

8.      Cilvēks ar vīna kausu – slāpes.

9.      Cilvēks,, kurš ievāc augļus – pieķeršanās.

10.  Sieviete un vīrietis savā mājā – tapšana.

11.  Dzemdējoša sieviete – dzimšana.

12.  Cilvēks, kurš nes līķi uz sadedzināšanu – vecums un nāve.

Dzīves riteni dēvē arī par Pārtapšanas riteni, kā arī par Pratija-samupadačakra t.i. Savstarpēji saistītas rašanās ritenis.

K.G.Jungs, analizējot „traktātu par Amitabhas meditāciju’’ secināja, ka visas 16 meditācijas ir apvienotas ar apļa simbolu, katrā meditācijā apļa simbols ir pasniegts atšķirīgi, kas rada hipnotisku efektu. 

Ritenis ir dzīves ritma un tās mainīguma simbols. Eiropā austrumu riteņa analogs varētu būt Fortūnas ritenis. Nedaudz sadzīviskā līmenī tiek lietots izteiciens Laimes ritenis, kas simbolizē laimi, likteņa pavērsienus un nespēju tos paredzēt. Latviešiem ir izteiciens: ‘’Esmu vāveres ritenī.”, kas atspoguļo ļoti lielu aizņemtību un nespēju izrauties no steidzīgā dzīves ritma.

Astroloģijā Fortūnas ratu pazīstam, kā simbolu, kas norāda veiksmes punktu mūsu astroloģiskajā kartē. Cilvēka dzīves simbolisko ritējumu caur zodiaka zīmēm, katrai zīmei tiekot izceltai kādā noteiktā dzīves posmā arī sauc par Dzīves ratu.

Riteņa motīvi daudz ir sastopami indiāņu kultūrā.

Noslēgums

 Daudzus simbolus, kuri saistīti ar riteni, piemēram, saule, labirints, spirāle u.c. es vēlētos analizēt vairāk. Apzināti neiedziļinājos daudzos simbolos t.sk. arī riteņa skaitļu nozīmēs - 2, 4, 8, 12 un nulle.  

Rakstot man radās iespaids, ka darbs pie šī simbola darba varētu būt tikpat bezgalīgs kā pats riteņa simbols. Manī šis simbols nozīmē prieku, enerģiju un arī vienkāršību, mieru. Visnozīmīgāko šajā simbolā es raksturotu ar vārdiem: bezgalība, apvienošana, mūžīgā kustība ap stabilu asi, vienotība un vienkāršība sarežģītajā.

Raksts tiek papildināts.

 

Literatūras saraksts. 

Miranda Brūsa-Mitforda. Ilustrētā enciklopēdija- Zīmes un simboli.:-Rīga, Zvaigzne ABC, 2005.g.102. lpp.

Символы. Знаки. Эмбльемы.- М.:изд. Эксмо, 2005.- (455 lpp.) 576 c.

О.А.Свирепо, О.С.Туманова. Образ.Символ. Метафора-М.:изд. Института психотерапии, 2004.-270 с.

Краткий словарь символов.- М.:изд. Эксмоб, 2005.-272с.

Словарь символов.- М.:изд.АСТ, 2003.-1056 с.

Словарь символов  и знаков. – Мн.:изд. Харвест, 2004.512 с.

www.sacred-texts.com

Katrs cilvēks var saprast simbolus.

Katram cilvēkam ir spēja simbolizēt. Smilšu spēlē, lūkojoties uz daudzajām figūriņām no visas pasaules, tās pamazām sāk runāt ar cilvēku un cilvēks sāk runāt ar tām. Cilvēks sāk atpazīt kādas jūtas un emocijas, kas rodas uzsākot sarunu ar šīm figūrām. Caur simboliem smilšu bildē cilvēkam ir iespēja tikties un iepazīt savu iekšējo pasauli. 

Linde fon Keizerlinga. Video

Simbols un zīme.

Dažkārt simbolu jauc ar zīmi, bet tas nav gluži viens un tas pats. 

Simbolu valoda ir īpaša valoda

Simbolu valoda tiešām ir īpaša valoda, kuru ir jāmācās izprast. Jungiānismā un D.Kalfas smilšu spēlē simbolam, simbola izpratnei ir ļoti būtiska nozīme. Grūti iedomāties šīs pasaules bez iedziļināšanās simbolos. Tādēļ jungian.lv ir veltīta atsevišķa sadaļa par simboliem un to nozīmi.