Mātes dienā nedaudz par Lielās mātes arhetipu.

Pēc spilgtās, saulainās svētku dienas nāk vakars. Tuvojas miega un bezapziņas laiks. Tas ir labs brīdis godāt un domāt ne tikai reālās mātes, bet arī Lielās mātes arhetipisko tēlu.

Lielās mātes pirmttēls, pirmkārt,  ir centrālais aspekts arhetipiskajam Sievišķajam, kas apvieno milzīgu skaitu simbolu katrā tautā. Sākot ar ļoti arhaiskiem simboliem: trauks, ala, okeāns, Māte zeme u.c., līdz augstāk organizētām dievišķām figūrām: dieviete Dēmetra, Marija, Māra u.c.
Cilvēka psihē Lielās mātes arhetipiskais tēls saistās ar neapzināto pasauli, ar Bezapziņu.
Šī arhetipa pozitīvās īpašības aktualizējas un ir novērojamas katrā mātē, kura rūpējās par savu mazuli. Caur viņas bezgalīgām rūpēm par mazuli, beznosacijuma mīlestību, barošanu un dzīvības radīšanu. Lielā māte ir mūsu iekšējās drošības, mīlestības un vitalitātes avots. Mūsu attieksmē pret dabu, radošumu arī atspoguļojas mūsu visdziļākās attiecības ar Lielo māti.
Varens arhetips, kura ietekmes caurauž mūsu ikdienas dzīvi – no dzimšanas līdz pat nāvei, jo arī nāve ir Lielās mātes ziņā.

Ja ir interese iepazīties sīkāk ar šo nozīmīgo arhetipu un arī ar Lielās mātes arhetipa negatīvajiem aspektiem, kuri ir tikpat iespaidīgi kā pozitīvie, tad iesaku lasīt angļu vai krievu valodā tulkoto, Junga analītiķa Ērika Neumana grāmatu "Lielā māte".