Riteņa un apļa simbols

Vai ievērojāt pirmajā lapā, vidējās sadaļas nosaukumu latīņu valodā Octo coeli t.i. Astoņas pasaules? Nosaukumā par pamatu ir ņemts astoņas riteņa daļas - gan 8 spieķi, gan 8 tukšumi.  8 daļas veidojas, kad četrus spieķus saliek krusteniski un, tad pa diagonāli viens otram pāri. Astoņas pasaules ir jungiansandplay.lv alternatīvais, idejiskais nosaukums, jo ietver ideju gan apar atsevišķām, individuālām pasaulēm, gan par šo dažādo pasauļu apvienošanos vienotā riteņa simbolā. Riteni veido gan matērija, gan tukšumi pa vidu. Redzamais, aptaustāmais un gaisīgais, neredzamais. Materiālais un garīgais.

Šajā rakstā izmantošu savu simbolu darbu, ko rakstīju 2005. gadā smilšu spēles terapijas apmācību ietvarā. Simbolu analīze parasti tiek veikta secīgās daļās. Sākumā tiek analizēti simbola fiziskie (izskats, pielietojums utt.) un vēsturiskie aspekti un pēc tam, paplašinot simbola nozīmi, tiek aplūkota simbola nozīme pasaules kultūrā, pasakās un mītos. Šeit piedāvātais simbola apraksts noteikti nav pilnīgs un ir vēl papildināms.

1. Riteņa izgudrošana un attīstība.                                                                    

1.1. Riteņa izgudrošana.

Riteni var uzskatīt par vienu no senākajiem un nozīmīgākajiem izgudrojumiem cilvēces attīstībā. Riteņa jeb rata izgudrošana radīja jaunu pavērsienu visā transporta vēsturē. Vēsturnieki uzskata, ka riteņa formas priekšmeti izmantošanai sadzīvē radušies jau aptuveni 8,000 g.p.m.ēras Āzijā. Ilgu laiku senākie atrastie arheoloģiskie izrakumi liecināja, ka ritenis radies Mezopotāmijā 5,000g.p.m.ēras. Pirms mums jau ierastākās ratu riteņa nozīmes, tas radās kā ripa podniecībā, keramikas trauku veidošanai. Pētījumi rāda, ka riteņa izgudrošana vienlaicīgi notikusi gan Mezopotāmijā gan Eiropā. Indijā ritenis parādījās līdz ar Indas Ielejas civilizāciju bronzas laikmetā, apmēram 3000 gadu p.m. ēras. Ķīnā riteņa attīstība noteikti ir saistāma ar kaujas ratu idejas pārņemšanu un izmantošanu 1200 p.m. ēras un notiek zinātniskas diskusijas par pirmā riteņotā satiksmes līdzekļa rašanos Ķīnā ap 2.000 gs.p.m. ēras.

Senais ritenis bija vienkāršs koka disks ar caurumu centrā asij. Visvecākais ritenis tika atrsts 2002. gada ekspedīcijā Ļubļanskā, Slovēnijā. Arheologs Antons Veluščeks un viņa komanda izrakumos atrada ne tikai riteņa rumbu, bet arī tā ozolkoka asi.

Austrijas eksperti uzskata, ka tā vecums varētu būt starp 5.100 un 5.300 gadiem (aptuveni 3.500 – 3.100 g.p. m.ēras). Tas nozīmē, ka tas ir visvecākais ritenis, kas jebkad atrasts izrakumos. Tā rādiuss ir 70 cm, tas ir 5cm biezs un ticis veidots no oša un ozolkoka. Par brīnumu arheologiem atrastais ritenis bija diezgan moderns un tehnoloģiski attīstīts. 

Viena no riteņa izgudrošanas teorijām uzskata, ka pirmo riteni izgudroja Šumeru civilizācija.  Attēlā ir atspoguļotas iespējamās riteņa attīstības stadijas. Doma būvēt ratu cilvēkiem radās, vērojot kā ar baļķiem pārvietoja lielus smagumus. Sākumā riteņi bija smagnēji koka diski, līdz tiem pievienoja asis. 

Kad cilvēki iedomājās riteņos izveidot caurumus, tie kļuva vieglāki. Pagāja ilgs laiks, līdz ieviesa riteņus ar spieķiem un tie kļuva vieglāki un ātrāki. Riteni uzlaboja senie ēģiptieši, kuri izgudroja riteni ar spieķiem. Tika atrasti kaujas rati ar spieķiem, kuru vecums varētu būt apmēram 2.000 p.m.ēras. Ēģiptiešu kaujas rati spēja attīstīt lielu ātrumu, tāpēc tos lietoja pēkšņos uzbrukumos un kaujās. Vēlāk šādus divriteņu ratus lietoja par transporta līdzekli ikdienā. 

Senajā Indijā tika atrasti riteņi ar spieķiem, kurus var datēt ap 1.500 p.m.ēras. Senie grieķi adaptēja ēģiptiešu ideju un attīstīja to tālāk. Kopš Romas impērijas laikiem riteņa ideja pārdzīvoja dažādas variācijas, attīstoties jauniem satiksmes līdzekļiem un tos pielietojot dažādās tautsaimniecības nozarēs – gan kā kara ratus, gan medību ratus, gan ātrumsacīkstēs, gan divriči, gan lauksaimniecībā smagie rati utt.

Par viss optimālāko spieķu skaitu ritenī uzskata 8, jo tad ritenis ir pietiekami izturīgs un viegls.

1.2. Riteņa un ripas izmantošana.

Protams, ka riteņa izgudrošana nozīmēja lielu lēcienu ne tikai transporta attīstībā, bet arī daudzās citās cilvēka dzīves sfērās. Jau minēju, ka pirmie riteņa formas priekšmetu arheoloģiskie atradumi ir saistīti ar podniecību – podnieka ripa. Pirmās arheoloģiskās liecības par podnieka ripas rašanos ir no Mezopotāmijas un Ķīnas, aptuveni 5.000 gadi p.m.ēras. Katrā gadījumā agrīnajā bronzas laikmetā tā bija jau plaši pazīstama amatniecības nozare (3.500p.m.ēras).  

Podnieka ripa arī ir gājusi interesantus attīstības ceļus. Tā ir bijusi gan ar roku kustināma, gan ar kāju, gan šobrīd ir elektriskās virpas, bet pamatprincips podnieka virpai ir palicis tas pats.

Dzirnakmeņi arī bija vieni no agrāk izgudrotajiem priekšmetiem, kur cilvēks atklāja ripas griešanas priekšrocības. Graudi tika iebērti starp akmeņiem. Virsējo akmeni grieza ar roku. 

Riteni no ļoti seniem laikiem izmanto ūdens tecināšanai. Senajā Romā tika atklāts, ka dzirnakmens griešanu var uzticēt tekošam upes ūdenim. Ūdensrata izgudrošana Eiropā tiek datēta ar 5 g.s.

Ūdens dzirnavas ir vecākais dzinējs. Ūdens, tekot uz lāpstiņām, griež ratu, kas savienots ar dzirnakmeņiem. Vēlāk tika atklāts, ka ar šo ratu var darbināt zāģi, pumpēt ūdeni uz augstākiem stāviem, kustināt smagu āmuru smēdē. 

Vēlāk tika izgudrotas vējdzirnavas. Vēja spārni griež lielu zobratu, kas pārnes kustību uz mazāku zobratu, kas savienots ar dzirnakmeni.

Ratiņa izgudrošanu saista ar mūsu ēras 500-1000 gadiem Indijā un Ķīnā. Indijā riteņa nosaukums ir charkha un tā atveidojums ir uz brīvās Indijas karoga. Indijā ratiņu sauca arī par Lielo riteni un to darbināja ar roku, atšķirībā no Latvijā zināmajiem ratiņiem, kurus kustināja ar kājas pedāli. 

Galvenais antīkais mehānisms, kas radās, pateicoties riteņa izgudrojumam bija zobrats.

Astrolābija (angl. astrolabe) jeb astronomiskā pulksteņa un antīko pulksteņu izgudrošanu arī var cieši saistīt ar zobrata izgudrošanu. 

Modernākie riteņa izmantošanas piemēri ir skatu rats, propellers un turbīnas. 

Kuģa stūre šajā vēsturiskajā riteņa attīstības apskatā jāpiemin, jo arī tās forma ir gandrīz identiska riteņa formai. Grūti pateikt vai tieši riteņa izgudrošana noteica kuģa stūres formu vai tā attīstījās pati par sevi kā visoptimālākā forma stūrēšanas funkcijām. Ņemot vērā to, ka tehnoloģiski gan stūre, gan ritenis ir darināti līdzīgi, tad varētu pieņemt, ka stūre tomēr ir patapināta no riteņa izgudrojuma. Protams mašīnas stūre ir patapināta no riteņa formas.

Līdzīgas formas priekšmets, kuru gribētos pieminēt riteņa aprakstā, ir kompass. 

Kompasus sākotnēji izmantoja senajā Ķīnā. Ir daudz liecību par kompasa izmantošanu no senās Persijas, kur bija izdomāts pat īpašs kompass, kas vienmēr rāda kā nonākt līdz Mekai. Arī kompass tūkstošiem gadu ne pēc izskata, ne tehnoloģijas nav būtiski mainījies.

Arī saules pulkstenis ir ritenim līdzīgas formas priekšmets - iecentrēts aplis, ko cilvēce jau sen izgudrojusi. Tā ir senākā laika mērīšanas ierīce, kurā izmanto pulksteņa rādītāja mestās ēnas pārvietošanos atkarībā no Saules stāvokļa pie debesīm. Saules pulkstenis rāda patieso Saules laiku.

Līdz ar pulksteņa un laika sistēmas skaitīšanas izgudrojumiem radās arī kalendāri, kuri jau no pašiem pirmsākumiem tika atveidoti apļa formā. Piemēram slavenais Acteku kalendārs.  

Šajā līdzīgo formu, priekšmetu apskatā, man gribētos, pieminēt vēl vienu priekšmetu, kas asociatīvi man ir tuvs ripas, riņķa simbolikai t.i. glābšanas riņķis. Protams, sākot apskatīt glābšanas riņķa formas līdzību ar riteni, ripu es jau pietuvojos apļa formas priekšmetu daudzveidība, kurus uzskaitīt būtu neiespējami, kaut gan tālākās nodaļās analizējot riteņa simboliskās nozīmes nāksies pieskarties vēl ļoti daudzām apļa formām.

2. Riteņa formai (Aplis) līdzīgie dabas un citi objekti objekti.

Meklējot dažādus materiālus par riteni manu uzmanību piesaistīja, manuprāt,  riteņa simbolikai līdzīgās dabas parādības. Kā piemēram, Zirnekļa tīkls. Zirnekļa tīkls simbolizē Visuma radošos spēkus. Zirneklis tīklu auž no centra pa spirāli uz āru, un tīkla aušana simbolizē Visuma rašanos. Indijā zirnekļa tīkls ir ilūziju simbols, kas ataino visas cilvēces eksistēšanas fatālo dabu. Sniega pārsla: Man pieejamās simbolu grāmatās neatradu tiešu sniega pārslas skaidrojumu, bet  gan norādes, ka tās simbolu var pielīdzināt arī zvaigznes simbola nozīmei. Jāpiemin arī puķes, ziedi – Margrietiņa, gerbera, dažas dāliju šķirnes, kuru forma ir centrēts aplis un atgādina riteni, mandalu.

Ziedu simbolika ietver plašu pētniecības lauku, jo katrs zieds nes sevī īpašu nozīmi. Vispārīgā ziedu simbolika ietver lakonisku dabas simbolu, dabas bezgalīgumu un pilnību. Ziedu bieži izmanto kā riņkustības emblēmu – dzimšana, nāve un atdzimšana. Ziedi atspoguļo skaistumu (īpaši sievišķo), dabas nevainību, pavasari, jaunību, labestību, paradīzes veltes, kā arī dzīves laicīgumu. Zieda simbolismu nes gan zieda šķirne, gan forma, krāsa un smarža. 

Protams, uzreiz šeit gribētos pieminēt arī puķu un riteņa galveno saistošo elementu – vainagu.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo nogriežot apelsīna šķēli un aplūkojot parastu pogu var redzēt riteņa - apļa simbolu. Paskatoties kosmosa fotogrāfijās redzam daudz apļa simbolikas t.sk. ietilpst arī zvaigznes simbols. Gredzenu un arī atsevišķas cilvēka ķermeņa daļas kā piemēram, aci, krūti un krūtsgalu, vēderu, saules pinumu utt. var asociēt ar apļa un riteņa simboliku.

Labirintu un spirāli var uzskatīt par tuvu stāvošiem apļa simboliem.                     

Jāpiemin arī, ka tādi varoņu un karaļu atribūti kā kronis un vairogs, vai reliģiozais simbols nimbs, kuri arī pieder pie apļa simbolikas.

3. Ritenis un aplis arhitektūrā.

Īpašā logu vitrāža savu nosaukumu ‘’loga roze’’ ieguva tādēļ, ka tās radiāli veidotie vitrāžas paneļi simbolizē gan cilvēka tiekšanos uz pilnību un skaidrību, gan arī šo centienu piepildīšanos. Loga rozes pirmo reizi parādījās 13.gs. Francijā un tiek uzskatītas par mūžības simbolu, tāpat kā riteņa simbols. Ģeometriskās precizitātes un ideālās formas dēļ tās saista ar mandalām. Daudzās strēles, kas ved uz centru, ir kā ceļi uz skaidrību.

Arhitektūrā apļa formas ēkas ir sastopamas daudzās pasaules valstīs – jurtas, vigvami, atsevišķu Āfrikas cilšu ēku būvniecībā u.c. Eiropā vairākas Romas ēkas ir celtas apļa formā. Arī cirka ēka iederas šajā uzskaitījumā. Eiropas arhitektūrā, šajā ziņā visspilgtākā ir Romas arhitektūra un tādi cilvēka meistarības apliecinājumi kā Panteons un Kolizejs. 

Apļa un riteņa forma daudz ir izmantota Eiropas dārzu un ainavu arhitektūrā. Arī strūklakām dārza ainavā visbiežāk ir piešķirta apļa forma.

 4. Simboli, ko ietver ritenis.

Klasisks ritenis, kura formu ņēmu par pamatu savam simbolu darbam, sastāv no vairākām citām ģeometriskām figūrām – aplis (riņķis, disks), ass, centrs, spieķi. Parasti ritenim ir 8 vai 12 spieķi.

Galvenā ģeometriskā figūra, kas nosaka riteņa formu, ir aplis (riņķis, disks).  To grafiski attēlo un var uztvert divējādi: gan kā divus apļus, gan kā vienu biezu ripas formu.

 Aplis.

 Riņķis, disks.

Круг, диск - krievu valodā

Cirkle, ring – angļu valodā

Kreis – vācu valodā

Aplis ir viens no vissenākajiem simboliem. Izņemot punkta jeb centra simbolu, aplis ir vienīgā ģeometriskā figūra, kuru dalot nevar iegūt to pašu figūru un, kura ir vienāda mērot no jebkura punkta. Apļa simbolika ir ļoti plaša. Aplis simbolizē gan garu, gan kosmosu kopumā. Tas ir vienotības, pilnības, pabeigtības un mūžības simbols. Aplis vienlaicīgi var simbolizēt vienotību un stabilitāti, kā arī pārmaiņas un dinamiskumu. Tā kā aplis (arī sfēra) ir ģeometriskā figūra, kurai nav ne sākuma ne beigas, tas kļūst par nozīmīgāko un universālāko formu dažādu tautu un laiku misticisma mācībās.

Bieži apli izmanto, lai atainotu citus nozīmīgus simbolus (sauli, mēnesi, disku, gredzenu, riteni, zodiaku, centru, aci, zemeslodi utt.) un pilnībā apļa nozīmi ir pat grūti atspoguļot. Tā ir sava veida pasaules universālā projekcija, kas sevi ietver mirklīgo, galīgo un bezgalīgo, mikroskopisko un visaptverošo, koncentrāciju un atbrīvošanos. Apļa formu izmanto arī daudzos reliģiskos un senos ‘’pagānu’’ rituālos.

Maģiskajā simbolismā aplis nozīmē dvēseles spēkus. Bezgalīgu esību bez sākuma un beigām. Guļošu Dieva aci un garīgās pasaules sfēru, kur dvēsele atrodas kādā starpposmā. Neoplatoniķiem aplis nozīmēja Dieva veidolu un neierobežotu kosmosa centru.

Aplis ietver sevī harmoniju. Apaļais galds leģendā par Artūru, apaļais pārrunu galds, burvju aplis, aplis dažādu tautu rituālos utt.

Daudzos apļa atveidojumos to papildina ar dinamiskumu, pievienojot starus, spārnus, uguns liesmas u.c., kas ir īpaši izteikti šumēru, seno grieķu un meksikāņu ikonogrāfijā. Bieži šādi apļa atveidojumi simbolizē saules spēku un Visuma auglīgo un radošo spēku. Tā piemēram, spārnots aplis var simbolizēt Dievišķo garu.

Aplis astronomijā simbolizē sauli, bet astronomiskos kalendāros aplis var būt arī pilnmēness apzīmējums.

Apļa simboliku izmanto zīmēs sadzīvē, tā piemēram, ceļa zīmes, kuras ietvertas aplī ir aizlieguma zīmes. Sadzīves informatīvās zīmes arī pārsvarā liek apļa formā. Aplis laika apstākļu apzīmēšanai kalpo, lai atspoguļotu skaidras debesis un labu laiku.

Algoritmiskajā programmēšanā aplis nozīmē loģikas plūsmu, ko izmanto reti un tā izmantošana nozīmē, ka turpinājums sekos tālāk.

Ķīmijā ar apļa simbolu apzīmē skābekli.

Skaitlis nulle arī ir aplis. Nulli izgudroja senajā Indijā, tā tika attēlota kā nepārtraukts aplis, kas simbolizē neesību un bezgalību. Pitagors uzskatīja, ka apļa un nulles forma ir perfekta, kas satur visu un no kā viss ir radīts. Islāmā nulle (0) apzīmē nebeidzamu gaismu un dievišķo būtību.

Pēc A.Menegeti apļa simboliskās nozīmes skaidrojuma, tas ataino kārtību, it sevišķi, ja tas ir kustībā vai pastāvīgi pārvietojas.

Maģijā lieto jēdzienu – maģiskais aplis. Tas ir maģisko rituālu pamatā. Aplis šeit kalpo kā maga gribas un spēka simbols, kā arī aizsargājošs simbols, kas pasargā no neredzamās pasaules. Maģiskais aplis tiek saukts arī par temenoss. Tā ir pasargājošā un drošā telpa apļa formā.

Īpaša loma apļa simbolikā ir mandalai. Mandala ir ģeometriska kompozīcija, kas simbolizē dvēseles, kosmisko un psiholoģisko kārtību. Sanskritā mandala nozīme aplis.

Aplis kvadrātā pēc K.G. Junga nozīmē saiti ar dvēseli jeb Es (aplis) un realitāti (kvadrāts). Arī budismā šis skaidrojums ir līdzīgs – pāreju no materiālās dzīves uz garīgo (mandalas uz kvadrāta pamata). kabalismā tas nozīmē Dieva dzirksteli ķermenī. Bieži tas simbolizē debesis, kas ietver zemi. Atšķirīgu simboliku un citas sajūtas nes ‘’piepildīts’’ aplis. Ar šādu apli apzīmē mēness fāzi, kad tas ieiet jaunā mēnesī. Saules aptumsuma laikā var redzēt gandrīz melnu apli, kuram apkārt spraucās gaismas stari.

Apli pašu par sevi izmanto dažādās zīmēs. Autovadītājiem aplī iekļauti trīs melni apļi nozīmē, ka pie stūres ir kurls vadītājs. Savukārt, aklu cilvēku zīmēs apzīmē ar apaļām, melnām brillēm. Laika apstākļu apzīmēšanai melnu apli izmanto, lai atspoguļotu lietu vai pilnībā apmākušos dienu.

Sajūtas par piepildītu apli var mainīties atkarībā no tā krāsas. 

Aplis ar punktu centrā. Alķīmijā un astroloģijā aplis ar punktu centrā simbolizē sauli. Alķīmijā saule simbolizēja zeltu. 

Apļa simbolika ir  cieši saistīta ar tā centru. Punkts aplī atspoguļo vienotību, kādu vienotu principu, kas ir Visa pamatā. Un šis Viss ir aplis.

Horizontāle un vertikāle aplī.

Horizontāle aplī nozīmē pasīvo un sievišķīgo elementu, kas ir pastāvējis kopš pašiem pirmsākumiem. Savukārt vertikāle aplī simbolizē aktīvo un vīrišķīgo elementu.

Aplis ar krustu. Vīrišķais krusta elements piepilda sievišķo apļa figūru, simbolizējot visa sākumu. Austrumu un ziemeļu mitoloģijā tas ir saules simbols. Senvācu tautas šo figūru sauca par Wotan krustu. Ēģiptē – pretstatu vienotības simbols. Šis simbols sastopams arī Ziemeļeiropā, Ķīnā un tuvajos austrumos. Krusts aplī tiek saukts arī par Masonu krustu, kas nozīmēja svētu vietu un kosmisko centru. Četri telpas dalījumi debesu aplī nozīmē universu, kas ietver sevī Lielo garu. Šis krusts simbolizē Kosmisko koku, kas izplešas pa horizontālo asi un saskaras ar debesīm pa vertikālo asi. Tādus krustus atveidoja akmenī vai arī gotiskajos tempļos.

Aplis ar krustu ir solārais simbols. Aplis ir sadalīts četrās daļās, it kā laika ciklos – 4 debess puses, 4 vēji, 4 gada laiki utt. Šādi dalīts aplis iegūst dinamiku un ir saistīts ar nevis vienkārši Visuma ideju, bet Visumu mūžīgā kustībā un cikliskumā. Šādu pasaules skatījumu radīja arī Z-Amerikas indiāņi, kuriem bija ļoti nozīmīga saite ar dabu.

Maģijas simboliskajā valodā tiek izmantots apļa un krusta pretnostatīšana, kas attiecīgi atspoguļo dvēseli un matēriju. Krusts aplī ir klasiska maģiskā konstrukcija, kas tajā pat laikā ir arī horoskopu pamatforma.

Kristīgās baznīcas bieži ir celtas tā, lai ēka veidotu krustu apļa – baznīcas pagalma vidū.

Kusts aplī, kas nesaskaras ar apļa malām nozīmē saules kustīgumu.

Sakrustotās taisnes, kas rada aplī dinamiku, liek atcerēties vēl vienu ļoti senu simbolu – svastiku jeb ugunskrustu.

Ugunskrusts ir viens no senākajiem grafiskajiem simboliem un viens no visizplatītākajiem visos laikos un kultūrās. Senās Eiropas tautās tas simbolizēja Saules un Debesu dievu. Visbiežāk tas attiecas uz saules simbolu un to atveido kopā ar saules disku. Svastika sanskritā nozīmē labu eksistenci un ir svētības, labklājības, laimes, kā arī nozīmē auglību, ilgdzīvošanu un ir veselības simbols. Japānā – ilgas un labklājīgas dzīves simbols. Ziemeļamerikas indiāņu simbolikā svastiku saista ar svēto ciparu 4 – četri vēju dievi, debespuses, gadalaiki. Arī ar veiksmi, auglību un lietu.

 Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3. – 4. gs. izrakumos atrastajās lietās. Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Agrīnajā dzelzs laikmetā tas attēlots uz latgaļu bronzas rotām un somugru cilšu saktām. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti.

Latvijā šai zīmei ir vairāki nosaukumi – ugunskrusts, Pērkona krusts vai zarukrusts. Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni , pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits. Ugunskrusts ir saistīts ar Sauli, Laimu un Pērkonu, tādēļ to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.

Iztēlojoties iegrieztu ugunskrustu, varētu  redzēt, kā tas kustoties veido riteņa simbolu. 

 5. Riteņa simbola nozīme.

Rata asis dod tam kustību un ritmu. Tādēļ ritenis ir viens no kosmiskās kustības un enerģijas pamata simboliem. Šis spēks pārvalda zvaigznes un planētas, kā arī mūžīgo atkārtošanos un nepārtrauktās izmaiņas. Senie ēģiptieši ratu saistīja ar visas cilvēces evolucionāro virzību. Saules kustība un rata ritējums kopumā ir saistīti ar laika un dzīves ritējumu. Sākotnēji rats ļoti atgādināja diskus, bet vēlāk, kad to attēlos parādījās spieķi, tie arvien vairāk sāka atgādināt saules starus. Kā kaujas ratu riteņu simboli, tie ir ne tikai Saules, bet arī spēka, varenības un pārvaldības atspulgs – it īpaši senajā Ēģiptē, Indijā un Tuvajos austrumos. Arī latviešu dainās tas atspoguļojas:

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie Dieviņa namdurēm?
Dieva zirgi, Dieva rati,
Gaid’ Saulīti iesēdam.

 Ar riteni bija saistīti tādi senie dievi kā Ašmurs, Šamašs un Vāls tuvajos austrumos; Zevs, Apolons un dažreiz Dionīs – senajā Grieķijā, bet Višnu-Surja – Indijā.

Kā jau minēju, pirmie riteņi bija viengabalaini un tikai nedaudz atšķīrās no diska, kas atspoguļoja mēness un saules darbību. Kad ritenim parādījās spieķi, tad nostiprinājās riteņa simbola solārā nozīme – ritenis kā saules enerģijas simbols. Ritenis, kas griežas debesīs. Saule ir centrs, bet spieķi ir saules stari.

Ritenis ir visu saules dievu un viņu zemes vēstnešu – saules karaļu atribūts. Tas simbolizē valdīšanu pār visumu, dzīves ciklu, pārdzimšanu un atjaunošanos, cēlsirdību, pārmaiņas un mainīgumu. Tas var simbolizēt arī materiālo pasauli: aplis kā materiālās pasaules robežas, centrs – nekustīgais ‘’ dzinējs’’, kosmiskais centrs – gaismas un spēka avots.

Ritenis ar spārniem norāda uz lielu ātrumu.

Latviešu kultūrā riteni daudz izmantojuši svētkos. Latvieši Jāņos ap pusnakti dedzinājuši darvotu riteni, kas uzcelts stabā. Jāņuguns kā vasaras saulgriežu senā rituāla neatņemama sastāvdaļa ir bijusi plaši pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Austrumeiropā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Īrijā un Grieķijā. Jāņuguns simbolika arī ir galvenokārt saistīta ar saules aizstāšanu, pēc tam, kad tā ir norietējusi, lai ne mirkli nebūtu jāpaliek bez gaismas. Jāņuguns šķīsta, svēta, veicina auglību un veselību. Uguņošana notika dažādos veidos, bet galvenokārt uguns tika celta kārtī vai stabā. Vasaras saulgriežu riteņa ripināšana no kalna simbolizē saules ceļu pa debesīm. Degošu ratu laida no kalna, simbolizējot dienas sarukšanu un īsākās nakts pārvēršanos jaunā dienā. Nedaudz līdzīgi kā olas ripināšana Lieldienās.

Attēlos redzami dažādi saulgriežos dedzināmie riteņi. Labajā pusē attēlots saulgriežu ritenis, kas gatavots no salmiem.

Jāņu siers arī ir apaļš un dzeltens kā saule.

Meteņos vizinoties izmantoja zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Maģiskā rituāla pastiprināšanas nolūkā izmantoja arī īpašus vārdus:

Manam tēvam gari lini

Manam tēvam vēl garāki

Manam tēvam vēl garāki

Zelta poga galiņā

Zelta poga arī simbolizē sauli.

Latvieši sauli dēvēja par saules riteni. Saule ir zelta ritenis, kas iet pa ceļu, kas uzveļas kalnā un noveļas, balta ripa, kas veļas pa kalnu vai skrien pa gaisu, zelta kamols ap klētī vai sarkans kamols, kas veļas aiz kalna utt.

Iebrauca Saulīte
Ābeļu dārzā,
Deviņi riteņi,
Simts kumeliņu.

 Latvieši mēnesi arī dēvēja par riteni, vaska riteni, rituli u.c.

Viens no latviešu saules simbola variantiem ir riteņa atveidojums, līdzīgi kā tas ir citās tautās. Interesanti, ka dubultkrusts, kas arī ir latviešu saules zīmes atspoguļojums, ir Zeva kā debesu valdnieka simbols un to sastop arī budismā, haldeju (Jaunbabilonija, 600 p.m.ēras) kultūrā un citur. 

Ēģiptiešu mitoloģijā cilvēks tika radīts uz Khemu (Prāta) podnieka ripas. Viņi riņķojošu podnieka ripu saistīja ar cilvēka evolūciju un pašu attīstību. Šumēru tradīcijā dzīves un saules ritenis bija saules dievu atribūti – Ašmura, Šamaša, Vāla un visu kara dievu simbols.

Grieķu un romiešu senajā kultūrā ritenis ar sešiem spieķiem, kā jau minēju bija Zeva (Jupitera) atribūts. Seno grieķu mitoloģijā ir arī t.s. Iksiona ritenis. Mīts vēsta, ka Zevs dusmās par Iksiona nekaunību un lielību piekala viņu pie ugunīga riteņa un aizsūtīja uz Tartaru. Pēc citām versijām, vienkārši palaida šo karuseli debesīs. Īsumā stāstot, pēc tā, no mākoņiem piedzima kentauri, kurus citos avotos dēvē arī par iksionīdiem.

Saules ritenis bieži simbolizē Heliosa (Apolona) ratus un ir Dionīsa emblēma.

Riteņa simbolika spēcīgi ietekmēja austrumu un rietumu galvenos simbolu izvēlē. Tie attiecīgi ir lotoss un roze.  Sadaļā par arhitektūru var redzēt baznīcu logu rotājumus, kuros ir stilizēta riteņveidīga roze, kas simbolizē garīgu attīstību un augšupeju.

Kristietībā ritenis ir svētās Katrīnas, Erasma, Evfīmijas un Kventīna emblēma. Bībelē ritenis tiek atspoguļots kā Dieva Jehovas visvarenības, viņa morālo likumu nelokāmības un mērķtiecīgā ceļa, pa kuru seko viņa eņģeļi, simbols.

Hinduismā ritenis atspoguļo bezgalīgo un ir Varunas un vēlāk Višnas atribūts. Ritenis - tas ir arī laiks un liktenis jeb ‘’karma’’ – neizbēgami, mūžīgi riņķojošais Samsāras ritenis. Tā ir mūžīga apļa griešanās, izmaiņas un dinamika. Hinduistu Saules tempļa arhitektūrā arī tika izmantots riteņa simbols, kas atspoguļoja Saules dieva debess braucamos ratus. 12 akmens riteņi tika novietoti pie tempļa pamatiem, kas simbolizēja samsāru – bezgalīgo esamības ciklu.

Ritenis, ko stilizē kā lotosa ziedu, simbolizē čakru. Čakras ritējums, kas tantriskajā budismā kontrolē enerģijas plūsmu, tiek attēlots kā ritošs lotosa zieds. Jungiānismā lotosa zieds tiek uzskatīts par Patības simbolu.

Budismā ritenis ir simbols Budisma likumam jeb doktrīnai. Riteni iekustināja Sidhārtha Gautama jeb Buda, nolasot savu pirmo sprediķi. Tas simbolizē kosmosu, Likuma un Patiesības riteni, Dharmas simetriju, pilnību un vienkāršību, kā arī mierīgo pārmaiņu dinamiku, laiku, samsāru un likteni.  Dharmas rats ir piedzimšanas, dzīves un atdzimšanas cikliskuma attēls, tātad arī ar Zodiaka, laika un cilvēka dzīves un liktenis ciklisko gaitu simbols. Savukārt ritošs Dzīvības rats ir arī likumības rats, kura uzdevums ir atbrīvot no ilūzijas. Likuma ritenis jeb rats sagrauj ilūzijas. Tā spieķi simbolizē garīgās iespējas, kas savienotas centrā, kā arī gaismas starus, kas atspīd no Budas – „Tā, Kurš kustina Vārda un Likuma riteni’’. Zelta ritenis simbolizē garīgo spēku un ir viens no Pasaules Valdnieka septiņiem dārgumiem, kas attēlots uz Budas pēdas.

Daoismā ritenis simbolizē materiālo pasauli, kā arī gudro, kas ir sasniedzis nekustīgo centru un spēj kustināt riteni bez fiziska spēka. Šo gudro simbolizē arī nekustīga riteņa ass.

Ķīnā riteņa simbolam ir tāda pati nozīme kā budismā.

Mazliet sīkāk aprakstīšu Bhavačakru jeb Dzīves riteni. 

Ritenis ir samsāras simbols, kura būtība ir nebeidzamā ciešanu procesā. Attēlā redzams, ka Dzīves riteni aptver Jama Dharmaradža – Dharmas ķēniņš, kurš tiesā lielo Tiesu uz zemes pēc karmas likuma. Būtnēm nav viegli izrauties no dzimšanas un nāves cikliskuma. Pēc nāves ieejam citā eksistēšanas līmenī,  kādā no sešiem saviem likteņiem (karma) – elles pasaule, izsalkušo garu pasaule, dzīvnieku pasaule, cilvēku pasaule, asūru pasaule, debesu pasaule.

Centrālajā mazajā aplī attēlota cūka, gailis un čūska; attiecīgi tie simbolizē trīs sakņu indes: Neziņa, Kaisle un Naids. Apkārt šim aplim, gaišā pusaplī ir attainotas cilvēku figūras, kuru ceļš ved uz debesīm. Blakus tumšā pusaplī ir attēlotas sasietu būtņu figūras; elles uzraugi un Jamas kalpi, kas cilvēkus noved no ceļa. Šīs ir būtnes, kas iepriekšējā dzīvē ir izdarījušas desmit sliktas lietas un savā neziņā ir uzkrājušus sliktu karmu.

Vidējais lielais aplis ir iedalīts sešos sektoros, kuros ir attēlota eksistēšana Kaislību pasaulē.

1.      Kaislību pasaules dievi.

2.      Pusdievi.

3. Cilvēki.

4. Dzīvnieki.

5. Izsalkušie gari.

6. Elles mocekļi.

Tornis augšējā sektorā šeit simbolizē visuma kalnu Meru (sumeru), un tā virsotne – 33 dievu debesis. Starp debesu dieviem un asūriem notiek cīņa dēļ vēlmju izpildīšanas koka. Tā saknes un stumbrs pieder  pusdievu pasaulei, bet virsotne ar dārgakmeņu augļiem aizsniedzas tālu 33 dievu valstībā.

Ārējais aplis atspoguļo 12 savstarpēji saistītus posmus, kas rada un uztur samsāru:

1.      Akls cilvēks – neziņas simbols.

2.      Podnieks pie virpas – enerģija.

3.      Lecošs pērtiķis – apziņas simbols.

4.      Cilvēks, kas pārceļas pāri laivai – vārds un forma.

5.      Labiekārtota māja – seši maņu orgāni.

6.      Apskāvušies sieviete un vīrietis – pieskāriens.

7.      Cilvēks ar bultu acī – sajūtas.

8.      Cilvēks ar vīna kausu – slāpes.

9.      Cilvēks,, kurš ievāc augļus – pieķeršanās.

10.  Sieviete un vīrietis savā mājā – tapšana.

11.  Dzemdējoša sieviete – dzimšana.

12.  Cilvēks, kurš nes līķi uz sadedzināšanu – vecums un nāve.

Dzīves riteni dēvē arī par Pārtapšanas riteni, kā arī par Pratija-samupadačakra t.i. Savstarpēji saistītas rašanās ritenis.

K.G.Jungs, analizējot „traktātu par Amitabhas meditāciju’’ secināja, ka visas 16 meditācijas ir apvienotas ar apļa simbolu, katrā meditācijā apļa simbols ir pasniegts atšķirīgi, kas rada hipnotisku efektu. 

Ritenis ir dzīves ritma un tās mainīguma simbols. Eiropā austrumu riteņa analogs varētu būt Fortūnas ritenis. Nedaudz sadzīviskā līmenī tiek lietots izteiciens Laimes ritenis, kas simbolizē laimi, likteņa pavērsienus un nespēju tos paredzēt. Latviešiem ir izteiciens: ‘’Esmu vāveres ritenī.”, kas atspoguļo ļoti lielu aizņemtību un nespēju izrauties no steidzīgā dzīves ritma.

Astroloģijā Fortūnas ratu pazīstam, kā simbolu, kas norāda veiksmes punktu mūsu astroloģiskajā kartē. Cilvēka dzīves simbolisko ritējumu caur zodiaka zīmēm, katrai zīmei tiekot izceltai kādā noteiktā dzīves posmā arī sauc par Dzīves ratu.

Riteņa motīvi daudz ir sastopami indiāņu kultūrā.

Noslēgums

 Daudzus simbolus, kuri saistīti ar riteni, piemēram, saule, labirints, spirāle u.c. es vēlētos analizēt vairāk. Apzināti neiedziļinājos daudzos simbolos t.sk. arī riteņa skaitļu nozīmēs - 2, 4, 8, 12 un nulle.  

Rakstot man radās iespaids, ka darbs pie šī simbola darba varētu būt tikpat bezgalīgs kā pats riteņa simbols. Manī šis simbols nozīmē prieku, enerģiju un arī vienkāršību, mieru. Visnozīmīgāko šajā simbolā es raksturotu ar vārdiem: bezgalība, apvienošana, mūžīgā kustība ap stabilu asi, vienotība un vienkāršība sarežģītajā.

Raksts tiek papildināts.

Literatūras saraksts. 

Miranda Brūsa-Mitforda. Ilustrētā enciklopēdija- Zīmes un simboli.:-Rīga, Zvaigzne ABC, 2005.g.102. lpp.

Символы. Знаки. Эмбльемы.- М.:изд. Эксмо, 2005.- (455 lpp.) 576 c.

О.А.Свирепо, О.С.Туманова. Образ.Символ. Метафора-М.:изд. Института психотерапии, 2004.-270 с.

Краткий словарь символов.- М.:изд. Эксмоб, 2005.-272с.

Словарь символов.- М.:изд.АСТ, 2003.-1056 с.

Словарь символов  и знаков. – Мн.:изд. Харвест, 2004.512 с.

www.sacred-texts.com

Nav komentāru

Komentēt