Kādam vecumam ir piemērota smilšu spēle?
Tiek uzskatīts, ka smilšu spēles terapiju var uzsākt bērniem vecumā no 4 gadiem. Tomēr katra situācija ir jāvērtē individuāli.
Mana pieredze rāda, ka bērni šajā vecumā īsti vēl nav gatavi veidot statiskas smilšu bildes. Ar daudz lielāku prieku, azartu viņi rotaļājas un lielākoties, viņu interešu lokā ir situāciju izspēle. Labi to raksturo vienas jau 5 gadīgas meitenītes vārdi: "Labi! Es uztaisīšu Tev bildi, bet vai pēc tam es varēšu paspēlēties?" Spēlēšanās tiešām ir ļoti nozīmīga bērna attīstībā šajā vecuma posmā.
No otras puses, šis ir arī vecums, kad spēlēšanās pakāpeniski pāriet spējā veidot statisku bildi ar nosaukumu un pasaku vai stāstu. Attīstās tik ārkārtīgi nozīmīgā radīšanas spēja. Bērns ne tikai identificējas ar kādu no personāžiem un izspēlē savu iekšējo sižetu t.i. ir dalībnieks, bet jau ir kaut kas vairāk. Viņš kļūst par radītāju, stāstītāju un vērotāju. Bērns ir gan dalībnieks, gan novērotājs. Bildes statiskums dod iespēju radīt, vērot un just. Tādā veidā bērns iegūst jaunu pašpieredzi.
Tādēļ smilšu spēle ar 4-5 gadīgajiem diezgan daudz tiek papildināta ar spēļu terapijas, mākslas terapijas u.c. bērna vecumam atbilstošām metodēm. Un kā pašos smilšu spēles pirmsākumos - notiek arī "spēles uz grīdas". Līdz vienā brīdī bērns izvēlas pāriet uz smilšu kasti un sāk veidot smilšu bildes.
Sākot no 6 gadiem līdz pat agrīnajiem pusaudžu gadiem (+/- 12-13 g.) bērniem lielākoties nav ļoti detalizēti jāstāsta, kas notiek un, kas jādara smilšu kabinetā. Bērni to intuitīvi zina un dara ar lielāko prieku. Dažkārt pat šķiet, viņi orientējas labāk, kā es figūriņu simtos.
Smilšu spēles pamatā ir ideja, ka psihe sevī ietver dziedinošu spēku un ir orientēta uz pašdziedināšanu. Tas kā bērni veido smilšu bildes: nopietni, ar interesi un dziļumu, ir tam apliecinājums. Ļoti reti, kad bērns izturas pret smilšu bildēm kaut kā nevērīgi.
Jau 10 gadus izmantoju smilšu spēli un mani ne reizi nepamet sajūta par sakrālā, numinozā vai Self - Patības, klātbūtni smilšu bildes radīšanas procesā. Ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ne jau velti smilšu spēles speciālisti ļoti stingri sargā gan smilšu spēles procesu, gan smilšu bildes.
Pasargājot telpu, kurā var pieskarties svarīgajam var notikt dziedināšana un attīstība.
Smilšu bildes vienmēr ir par svarīgo bērna dzīvē!
Tie ir ļoti nopietni dzīves jautājumi par ko bērni liek smilšu bildes.
Pārsvarā smilšu spēle asociējas ar metodi priekš bērniem. Esmu redzējusi pat ļoti izbrīnītus cilvēkus, kad atklājas, ka smilšu spēle tikpat labi ir domāta kā bērniem un pusaudžiem, tā arī pieaugušajiem līdz sirmam vecumam.
Vadoties pēc savas pieredzes, līdz ar Ego attīstības novitātēm aktīvajā pusaudžu vecumā (+/- 14-15), piem., separācija no vecākiem, autonomijas palielināšanās un lielāks fokuss uz ārpasauli, interese par smilšu spēli, individuālos gadījumos vairāk vai mazāk, bet kopumā tomēr samazinās. Bērnu psihoterapijā ienāk vairāk Ego atbalstošās metodes, verbālā komunikācija, darbs ar iztēli un jūtām, kolāžas, grafiti, zīmēšana, kino, foto terapijas elementi un protams, nepieciešamas arī dažādas grupas aktivitātes. Būtiski saglabāt elastīgumu un brīvo izvēli, tādā veidā atbalstot pusaudža pieaugošo autonomiju.
Pieaugušo dzīvē interese par smilšu bilžu likšanu un spēja spēlēties atgriežas (ja tā ir bijusi pazudusi), bet tā jau ir pavisam citāda, kā bija iepriekšējos vecuma posmos. Tā ir kļuvusi apzinātāka spēle, ar apzinātākiem mērķiem un lielāku spēju izprast, kas notiek ar smilšu spēles neapzinātajā procesā. Pieaugušiem, īpaši pusmūža krīzē vai pēc tās smilšu spēles terapija dod iespēju ieraudzīt sevi citām acīm, ieraudzīt savu iekšējo pasauli un sekot savam individuācijas ceļam.
Vecākiem cilvēkiem smilšu spēle var nest prieku pati par sevi, jo tā ir aktīva un interesanta nodarbošanās un līdzīgi kā darbā ar maziem bērniem, vecums ienes savas korekcijas. Nav noteikti jāizmanto figūriņas, kas vecākiem cilvēkiem ar veselības problēmām varētu būt pārāk izaicinoši, bet var izmantot tikai ūdeni un/vai smiltis. Būtiskas izmaiņas smilšu spēles terapijas metodes izmantošanā ienesīs veca cilvēka garīgās, kognitīvās un fiziskās spējas, kā arī kopējais veselības stāvoklis.
