Par grāmatu - C.G.Jung "Memories, Dreams, Reflections"
18. marts, 2016 pl. 21:00
Pārrunāt izlasītās grāmatas vai to nodaļas grupā varētu saukt par "kārtaino lasīšanu". Pirmā kārta, ir iepazīšanās ar grāmatu, pirmā lasīšana. Otrā kārta, pienāk, kad katrs sagatavo svarīgākās atziņas, tēmas vai citātus priekš diskusijas. Trešā kārta, ir mūsu diskusija un savstarpējā dalīšanās. Šāda kārtainā lasīšana: kārtu pa kārtai, pakāpeniski atverās bagātīgās grāmatu pasaules durvis un atklājas kāds dārgums. Tas palīdz pietuvoties, izprast un ieraudzīt domas plašumu, dažkārt pat ļoti sarežģītajos tekstos. Katrs, protams, ierauga sev aktuālos aspektus, un par laimi, mums katram tie ir atšķirīgi. Apmainoties ar atšķirīgo, mēs iegūstam jaunas un jaunas kārtas un dziļumu.Šobrīd mūsu jungiānistu grupas fokusā ir K.G.Junga autobiogrāfijas grāmata "Atmiņas, Sapņi, Refleksijas." Noteikti daudzi citāti www.jungiansandplay.lv ienāks tieši no šīs grāmatas, jo tā, priekš manis, ir ļoti īpašs Junga iekšējās pasaules attīstības atspoguļojums, kā arī daudzu atziņu krātuve. Tādēļ uzskatu par iederīgu, šajā sadaļā, nedaudz ar šo grāmatu iepazīstināt.
"Atmiņas, Sapņi, Refleksijas" ir pēdējā Junga grāmata.
1956.gada vasarā, Eranos konferencē izdevējs Kurts Volfs iniciēja ideju par Junga biogrāfijas grāmatas izdošanu. Ideja tika pieņemta ļoti entuazistiski un to atbalstīja analītiķe Dr. Jolande Jakobi, paužot gatavību uzņemties Junga biogrāfes lomu. Tomēr kopējā noskaņa attiecībā uz idejas realizēšanu bija diezgan skeptiska, jo Jungs lielākoties izvairījās no savas dzīves publiskas apspriešanas.
Lasot grāmatu, iemesli tādai attieksmei, lielā mērā, top skaidri. Pirmkārt, Jungs nedarīja to, kas viņā neradīja personīgu interesi un, kas neizsauca viņa dvēselē atsaucību, kādu iekšēju kustību, nozīmi apzinātā un, kas vissvarīgāk, bezapziņas līmenī. Jungs šķiet vienmēr ieklausījās gan savā iekšējā dialogā, gan sapņos. Daudzas savas dzīves izvēles viņš pieņēma vadoties pēc sapņu vēstījuma. Jungs arī diezgan strikti izvēlējās, kam tērēt savas dzīves laiku un primāri, tie bija viņa iekšējie, "inner" notikumi, nevis ārējie. Jungs raksta, ka viņam nav intereses aprakstīt ārējos notikumus. Bez tam, ņemot vērā mūsu atmiņas un apziņas ierobežotību ir grūti aprakstīt notikumus, kas ir bijuši, lai tiktu atspoguļoti pietiekami objektīvi. Jungs uzskatīja, ka, ja viņš mēģinātu atstāstīt pagātnes notikumus, tad visdrīzāk būtu aprakstīts "personiskais mīts par mani pašu". Jungs uzskatīja, ka dvēseles dziļumos mēs nekad neuzzināsim, kas ir noticis patiesībā, un mūsu zināšanas par notikušo, patiesībā ir tikai "pretenzija uz zināšanām". Tādēļ nav tik lielas nozīmes aprakstīt ārējos notikumus, kas ir pakārtoti iekšējiem notikumiem. Jungam bija svarīgi sevi izvērtēt iekšējo notikumu kontekstā. Jungs grāmatas ievadā raksta: "Mana dzīve ir bezapziņas pašrealizēšanās stāsts." un citviet "Mana grāmata atspoguļo vairāk manas iekšējās pasaules atmiņas, ne ārējās"
Jungs ilgu laiku atteicās no iesaistīšanās šajā projektā, līdz beidzot negribīgi piekrita.
Pirmā intervija ar Jungu notika, gandrīz pēc gada, 1957.gada pavasarī. Uzsākot grāmatu, Jungam bija 80 gadi.
Sākuma Jungs iesaistījās diezgan pasīvi, jo neredzēja tam jēgu, bet ar laiku aizrāvās, un vēlāk bija, pat ļoti, ieinteresēts un aizrauts ar grāmatas rakstīšanu. Viņā pakāpeniski atgriezās senā rakstīšanas enerģija, prāta asums un rakstīšanas laikā viņš juta, ka visas vecuma kaites atkāpjas.
Jungs paralēli uzrakstīja vēl dažus rakstus, bet galvenā uzmanība bija veltīta viņa pēdējam darbam, viņa autobiogrāfijai "Atmiņas, Sapņi, Refleksijas".
